Nacionālais vēstures muzejs iestudējis teatralizētu stāstu par Latvijas valsts dibināšanu

Pievienot komentāru

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā 18.novembrī visas dienas garumā varēja iejusties Latvijas valsts dibināšanas atmosfērā. Muzeja darbinieki kopā ar aktieriem teatralizētā uzvedumā izspēlēja tā laika politisko situāciju, partiju līderu sarunas un svinīgo republikas proklamēšanu operas namā.

Pirms gada Latvijas Nacionālais vēstures muzejs laida klajā biogrāfisku eseju krājumu “Latvijas valsts dibinātāji” – par 39 personām, kas 1918. gada 18. novembrī dibināja Latvijas republiku. Šogad, svinot valsts 101. dzimšanas dienu, muzejs apmeklētājiem piedāvāja noskatīties teatralizētu stāstu par valsts dibināšanas apstākļiem.

Sarunas par Latvijas valsts izveidošanu bija sarežģītas, ne visus politiķus bija viegli pārliecināt. Galu galā astoņas partijas un Latgales pārstāvis vienojās par Latvijas Tautas padomes izveidošanu, tā tika nodibināta 17.novembrī. Dienu vēlāk sekoja Latvijas valsts pasludināšana.

“Šodien liekas, ka kādas komisijas par to būtu diskutējušas trīs četrus gadus, varbūt jautājumu nodotu tautas nobalsošanai, tolaik tas bija jāizdara ļoti īsā laikā, divās trijās dienās visi izšķirošie lēmumi jāpieņem,” norāda Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieks Toms Ķikuts.

Arī valsts dibināšanas ceremoniju organizēja pēdējā brīdī. Kad vienojās par tās rīkošanu operas namā, kas tolaik atradās pašreizējā nacionālajā teātrī, vienas nakts laikā nodrukāja 1200 ielūgumus, ko 18. novembra rītā izdalīja. Lielā steigā dekorēja arī operas zāli – pāri visai skatuvei izritināja sarkanbaltsarkano karogu.

“Es esmu arī no tiem vienkāršajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas visas tās peripētijas, kā tā dibināšana notika, es nebiju tā īsti sapratusi un dalība te man palīdz saprast, kāpēc mūsu varasvīri un mēs arī bieži nespējam saprasties, vienkārši mēs esam latvieši,” bilst aktrise Anna Šteina.

Stundu garās izrādes noslēgumā izskanēja vēsturiskie Gustava Zemgala vārdi, ka suverēnā valsts vara Latvijā ir pārgājusi Tautas padomes rokās. Toreiz pēc “Dievs, svētī Latviju” nodziedāšanas sekoja Ministru Prezidenta Kārļa Ulmaņa ziņojums. Ulmanis teica, ka pagaidu valdības vārdā pasludinu par nodibinātu Latvijas valsti kā demokrātisku republiku.