Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis pirms mēneša adoptējis suni senioru

3 komentāri

“900 sekundes” turpina sižetu sēriju par pēdējo dažu mēnešu pozitīvo tendenci – no dzīvnieku patversmēm adoptēt suņus seniorus ar agrāk ļoti mazām cerībām uz adopciju, un šādu dzīvnieku adoptējis arī Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis, kas dalās ar četrkājainā drauga cienījamos gados adopcijas priekšrocībām.

Skatoties uz šo pārīti – aktieri Aināru Ančevski un viņa četrkājaino draugu -, pirmā doma ir, ka viņi pazīstami ilgi, vismaz pāris gadu, bet īstenībā suns Lords ir ienācis aktiera dzīvē tikai pirms mēneša. Abi jau ir iepazinuši viens otru tik labi, ka zina, kas pēc kā sekos – Lords ir pārliecināts, ja saimniekam ir kabatā labā roka, tad dos ko garšīgu.

Lasi vēl: No dzīvnieku patversmēm arvien biežāk tiek adoptēti suņi-seniori

Un Ainārs zina, ja Lords griež galvu prom no viņa, tas nozīmē, ka ir pienācis laiks suņuku samīļot. “Dod mājienu… Vēl jāpamīļo? Nu labi… Un atkal galvu projām, tas nozīmē, ka jāmīļo,” novērojis aktieris.

Labestīgs un uzmanīgs pret cilvēkiem, rāms un vieds – tā Lordu raksturo viņa saimnieks, kas ļoti atbilst savam vārdam. Tāpēc Ainārs nesaprot, kāpēc suns tik ilgu laiku pavadīja dzīvnieku patversmē.

Latvijas Nacionālā teātra aktieris, Lorda saimnieks Ainārs Ančevskis

“No vienas puses, es neskumstu, ka trīs gadus sēdējis patversmē, sagaidīja mūs, bet, no otras puses, es nesaprotu, kāpēc?”

Izskatās, Lords patiešām gaidīja tieši Aināru. 30. decembrī aktieris ar ģimeni pirmo reizi atbrauca uz “Ulubeli”, lai iepazītos ar suni, bet jau 2. janvārī Lords aizbraucis uz Vecumniekiem, kur dzīvo Ančevsku ģimene.

Sākumā Ainārs izdomāja, ka Lords drīkstēs gulēt uz dīvāna virtuvē, taču tā nebija laba doma. “Neapdomīgi tas bija, ļoti tuvu pie galda, tad Lords ņēma un aptīrīja galdu pāris reizes. Tad sapratām, ka tā ir mūsu kļūda,” stāsta Lorda saimnieks.

Tagad Lordam ir savs dīvāns istabā, un visi ir apmierināti. Vēl Ainārs ir sapratis, ka ar šo suni var tikai pa labam. “Nezinu, kāda ir vēsture viņam pirms tam, bet ar viņu vajag kā ar Lordu: ar našķiem, mazliet stingrāk pateikt, tad viņš pats saprot, ka ir sataisījis nepatikšanas, ja ir pacienājies, ko nevajag. Tad atliek pateikt “Lords”, viņš nodur galvu, tad ir gatavs aiziet uz citu istabu, kur neviena nav,” stāsta Lorda saimnieks.

Ainārs iesaka uzticēties sev un savām izjūtām, tad var izvēlēties savu suni. Lordam pašlaik ir astoņi gadi – viņš jau ir seniors, taču Ainārs redz šajā faktā tikai priekšrocības.

“Pēc Lorda arī ņemšu tikai senioru, jo patlaban tas ir fantastisks piemērs, ka viņš ienāk mūsu ģimenē, un viss ir fenomenāli. Ja dodamies prom, viņš smuki paguļ, nav sačurāts, sakakāts, nekas nav sagrauzts,” novērojis suņa saimnieks.

Skatoties uz Lordu un viņa saimnieku, var droši pateikt, ka apmierinātas ir abas puses. Patiešām ir pat grūti saprast, kuram ir paveicies vairāk.

“Es nesaprotu, kurš kuru atrada. Viņš ļoti uzrunāja mūs, un Lords uzticas mums, un tā mēs visi kopā cīnāmies, vai ne?” nosaka Latvijas Nacionālā teātra aktieris.

Iepazīsties arī ar šo stāstu: Latvijā arvien biežāk adoptē suņus seniorus

3 komentāri