2 komentāri

“Nacionālā apvienība” (NA) apsver iespēju iesniegt likumprojektu par pāreju uz mācību procesu tikai latviešu valodā.

Šādu soli tā spers, ja Saeima atbalstīs prezidenta iniciatīvu par automātisku pilsonības piešķiršanas nepilsoņu bērniem. Šobrīd mazākumtautību skolās latviski jāmācās aptuveni pusi priekšmetu. Politiska atbalsta šādai iecerei gan joprojām nebūtu. Krievu bērnu valsts valodas zināšanas tiek solīts uzlabot citiem līdzekļiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Ideja par mazākumtautību skolu latviskošanu, pārejot uz mācību procesu tikai un vienīgi valsts valodā, nav jauna, nacionālie spēki par to runājuši jau kopš neatkarības atjaunošanas. Tikmēr visi mēģinājumi beigušies ar krievu aktīvistu protestiem.

NA gan grasās šo jautājumu atkal celt dienaskārtībā. Tā to saista ar prezidenta Saeimā iesniegto likumprojektu par nepilsoņu statusa izbeigšanu Latvijā dzimušiem bērniem, ko partija kategoriski noraida.

Raivis Dzintars
NA līdzpriekšsēdētājs

Tas ir jautājums, ko NA noteikti aktualizēs, droši vien mēs lemsim, kurā brīdī taktiski pareizāk ir to darīt. Mēs rēķināmies, ka priekšvēlēšanu periodā arī mūsu kolēģiem ir grūtāk noraidīt šo iedeju, jo tautā šī iniciatīva ir ļoti atbalstīta, un īsti nav loģisku argumentu, kāpēc to nedarīt. Diskusija par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņu bērniem var notikt tikai tad, ja izglītība ir valstiska un valsts valodā.

Problēma gan nav tikai valoda. Mācoties mazākumtautību skolās, bērni savā ziņā aug izolētā vidē un maz kontaktē ar latviešu vienaudžiem. Ja skolu etniskais sadalījums pazustu, mazinātos cittautiešu integrācijas problēmas.

Par Izglītības politiku pašlaik ir atbildīga partija “Vienotība”. Ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka pāreja uz mācību procesu tikai valsts valodā ir tālākas nākotnes jautājums. Tomēr pēdējā gada laikā sperti konkrēti soļi, lai krievu un citu tautību bērnu valsts valodas zināšanu līmeni uzlabotu.

Kārlis Šadurskis
Izglītības un zinātnes ministrs

Viena lieta ir par to runāt, un otra lieta ir darīt konkrētus darbus . Ir noteiktas vadlīnijas, grozījumi izglītības likumā, kas rada sankcijas pedagogiem, kas likumu pārkāpj.Tad ir pieņemti noteikumi par eksāmenu kārtošanas valodu, jau drīzumā 9. klasē visi pārbaudes darbi būs latviski un šī mācību gada beigās tā būs 12. klašu skolēniem.

Vienlaikus notiekot darbs pie jaunā izglītības satura, kur tiks stiprināta Latviešu valodas apguve pamatskolā, – latviešu un mazākumtautību skolām šie standarti turpmāk būs vienoti.

Kārlis Šadurskis
Izglītības un zinātnes ministrs

Mēs latviešu valodu valodu skolā stiprinām visiem tiem līdzekļiem, kas ir samērīgi, mērķtiecīgi, kas nerada sabiedrībā plašas diskusijas un spekulācijas, bet kas kalpo vienam noteiktam mērķim.

NA uzstādījumu par pāreju uz mācību procesu tikai valsts valodā neatbalsta arī valsts augstākās amatpersonas, – prezidents un premjers.

Raimonds Vējonis
Valsts prezidents

Uz valodas izmantošanu, ja mēs atzīstam, ka sabiedrībā ir problēmas, jāiet ir pakāpeniski, jo jābūt sagatavotai bāzei, tostarp jābūt latviešu valodas skolotājiem, kas būtu gatavi to darīt. Tas viss ir ļoti saistīts.

Māris Kučinskis
Ministru prezidents

Mēs pieņēmāmpakāpeniskupāreju uz valsts eksāmeniem un citu jautājumu nav šīs valdības dienaskārtībā.

Mazākumtautību pamatskolās latviski jāapgūst 40% priekšmetu, vidusskolās – 60%. Tomēr skolām nav liegts latviešu valodas īpatsvaru arī palielināt. Viena no mācību iestādēm, kas to mēģina, ir Rīgas Klasiskā ģimnāzijā, – tipiska Rīgas mikrorajona skola, kurā vairums skolēnu ir krievi.

Romāns Alijevs
Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors

Mēs realizējam arī programmas latviešu valodā, un tā programma ir diezgan pieprasīta un tagad gatavojam vēl vienu programmu tikai latviešu valodā vidusskolēniem, neskatoties uz to, ka mums ir bilingvāls izglītības modelis.

Runājot par NA ieceri atteikties no bilingvālā apmācības pilnībā Alijevs gan ir skeptisks.

Romāns Alijevs
Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktors

Ar spēku neko labu nevar izdarīt, bet regulējumam jābūt optimālam, noteikumiem jābūt izpildāmiem. Bet ļoti svarīgs jautājums ir par resursu, par kadriem, kas gatavi strādāt ar tādiem bērniem, kam latviešu valoda valoda ir otrā valoda. Diemžēl tādu pedagogu Latvijā trūkst.

Latvijā šobrīd ir 102 mazākumtautību skolas, no kurām 94 ir krievu skolas.

TOP komentāri

  • Arija Cerpa
    0 0 0

    Arija Cerpa

    Ar 2018.gada 1.septembri mācības bernu darzos un skolās tikai valsts valodā.
  • Monvids Kirilovs

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Elegants glamūrs un stilīgs roks! Kā “X Faktora” talanti Edgars Kreilis un Aivo Oskis veidoja savu skatuves tēlu?

Elegants glamūrs un stilīgs roks! Kā "X Faktora" talanti Edgars Kreilis un Aivo Oskis veidoja savu skatuves tēlu?

Pasaules slavenajā mūzikas šovā “X Faktors” sevi spilgti pieteikuši vairums Latvijas dziedošo talantu. Kāpt uz skatuves, visnotaļ, palīdz ne vien draugu un ģimenes atbalsts, bet arī drosme un pārliecība – šajā jautājumā dziedātājiem atbalstu sniedz iepirkšanās centrs “Domina Shopping”, kā arī stiliste un modes dizainere Indra Salceviča.

Lasi vēl