3 komentāri

Latvijā kopš okupācijas gadiem joprojām ir iedzīvotāji, kuri nerunā latviešu valodā, taču valsts tērē naudu nevis latviešu, bet krievu valodas mācīšanai. Krievu valodas kursus bezdarbniekiem rīko Nodarbinātības valsts aģentūra, par ko neapmierinātību šonedēļ pauda Nacionālā apvienība. Labklājības ministrija skaidro – tāds ir darba tirgus pieprasījums, un kursus organizē pēc darba devēju ieteikumiem.

Nodarbinātības Valsts aģentūra, īstenojot bezdarbnieku apmācību, piedāvā apgūt sešas svešvalodas, to vidū, arī krievu valodu. Ar to nav mierā Nacionālās apvienības deputāts Gaidis Bērziņš, kurš ar publisku vēstuli vērsies pie labklājības ministra Jāņa Reira un lūdz skaidrot, kāpēc bezdarbniekiem kursos tiek mācīta krievu valoda.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Laikā, kad īpaši jāpievērš uzmanība latviešu valodas apmācībai personām, kuras dzīvo Latvijā un joprojām to neprot, bet Latvijas informatīvajā telpā arvien vairāk izjūtam Krievijas ietekmi, ir jādara viss, lai stiprinātu Latvijas valsti un mūsu pamatvērtības, īpaši jau valodu. Man nav saprotams, kāpēc bezdarbniekiem būtu jāmācās krievu valoda, tāpēc esmu vērsies Labklājības ministrijā ar aicinājumu skaidrot, ar kādu mērķi šādi kursi tiek organizēti un no kādiem līdzekļiem tiek finansēti,” saka Reirs.

Kā skaidro Labklājības ministrijā, krievu un citu svešvalodu kursi bezdarbniekiem tiek piedāvāti, lai celtu viņu konkurētspēju darba tirgū. Darba devēji pieprasot krievu valodas zināšanas, jo īpaši tūrisma un tirdzniecības nozarēs. Programmas faktiski tiek veidotas pēc dažādu darba devēju arodbiedrību pieprasījuma.

“Darba tirgū ir šāds pieprasījums un mēs iepriekšējā plānošanas periodā bija lieli pārmetumi par to, ka valsts gatavo specialitātēs, kuras nav vajadzīgas un tad šī vienošanās bija ar darba devējiem un brīvo arodbiedrību savienību, ka ir jātuvina apmācības sistēma tirgum un tikai pēc šī principa mēs arī darbojamies,” teic Reirs.

Bezdarbnieku izglītības programmu saraksts tiek pārskatīts ne retāk kā reizi gadā. To veido īpaša komisija, kurā darbojas vairāku ministriju, Darba devēju konfederācijas, arodbiedrību un citu iestāžu pārstāvji. Reirs norāda – ja ar darba devējiem vienosies, ka tādi kursi nav vajadzīgi, tad Labklājības ministrija, no tiem atteiksies. Taču ministrs uzskata, ka tas, visticamāk, nenotiks.

Kursu izmaksas tiek segtas no Eiropas Sociālā fonda projekta, un šogad pirmajā pusgadā tiem atvēlēti vairāk nekā 24 tūkstoši eiro.

TOP komentāri

  • Zaiga
    +8 +5 -3

    Zaiga

    Tuvojas vēlēšanas un dzintars atkal ņemas ar krieviem,stulbums....visas valodas jāmāca,tostarp krievu,izbeidz vienreiz te dzintar māžoties,citu jau laikam neko tu neproti,kā baurot - krievi nāk
  • to Zaiga
    +2 +2 0

    to Zaiga

    Jantariks atpelna savu algu, Zaiga, kas ir vislielākā visā Silē. Kaut kā tak 200 pāri tūkstošu jāparāda, ka nopelnīti. Piekasās pie sīkumiem, kaut gan, tajā pašā laikā, puse visdarbaspējīgākās tautas jau aizdzīta ekonomiskajā trimdā. Un gandrīz puse no Latvijas mežu, zemju un ekonomikas īpašumiem ir jau to pašu krievu, zviedru un citu dažāda veida okupantu rokās. Manuprāt, viņš ir visviltīgākais klusās okupācijas aģents, no visiem Siles darboņiem. Izlūkdienesti prot izvēlēties savus aģentus.
  • Krista
    0 0 0

    Krista

    Manuprāt krievu valodas kursi ir lieliska ideja! Nav jau noslēpums, ka bez krievu valodas zināšanām, ir gandrīz neiespējami dabūt darbu Latvijā!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā

Renārs Zeltiņš pirmo reizi Stokholmā

Klāt ”Zelta kruīza: Rīga-Stokholma” nākamā epizode, kurā ”Tallink” kuģa ”Romantika” jaunais kruīza vadītājs Renārs Zeltiņš nonāk Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā. Šī ir pirmā Zeltiņa viesošanās gan Stokholmā, gan Zviedrijā vispār. Viss ir nevainojami – laiciņš saulains, pilsēta skaista, ko redzēt daudz. Stokholmā laiks paiet tik ātri, ka drīz vien jāsteidzas atpakaļ uz kuģi.

Lasi vēl