Mūža ietaupījumi, ātrie kredīti līdz pat 10 000 eiro – policija atklāj telefonkrāpnieku guvumu no Latvijas iedzīvotājiem

5 komentāri
Mūža ietaupījumi, ātrie kredīti līdz pat 10 000 eiro – policija atklāj telefonkrāpnieku guvumu no Latvijas iedzīvotājiem
AFP/SCANPIX

Vairāki Latvijas iedzīvotāji kļuvuši par upuriem zvaniem, kuros solīta pasakaina peļņa par investīcijām fiktīvās kriptovalūtu biržās.

Policijai zināms, ka šādi izkrāpts gandrīz pusmiljons eiro. Noziedznieki šādā veidā krāpj krieviski runājošos un paši regulāri maina atrašanās vietu.

Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju saņem telefona zvanus no nezināmām personām, kuras sevi iepazīstina kā “finanšu speciālistus” un krievu valodā piedāvā palīdzību procesā, lai sāktu investīcijas interneta platformās. Krāpnieki regulāri rada jaunas mājaslapas, pat izvieto tajās video ar neīstiem finanšu ekspertiem, lai radītu iespaidu, ka bizness ir īsts.

Viens no krāpnieku trumpjiem – numuri, no kuriem viņi zvana, šķiet kā Latvijā reģistrēti, fiksētie numuri, kurus parasti izmanto valsts iestādes, lai gan patiesībā tiek zvanīts no datora ārzemēs.

“Šajā gadījumā viņi izmanto IP telefonu – abonē Latvijas numerāciju, atrodoties ārzemēs. Faktiski tas ir zvans “caur internetu”,” skaidro Valsts policijas Kibernoziegumu nodaļas priekšnieks Dmitrijs Homenko.

Apvārdotie cilvēki  bieži vien tiek tik meistarīgi apkrāpti, ka, dzenoties pēc peļņas, naudu aizņemas. Bijuši gadījumi, kad pensionāri pat noziedzniekiem pārskaita visus savus mūža ietaupījumus.

“Uzķeroties uz mahinācijām, cilvēki ņem ātros kredītus. Katram tā latiņa ir individuāla, – cik ir iespēja ieguldīt. Ir 7 000 – 10 000 eiro ieguldīti,” atklāj Homenko.

Kopējais upuru skaits gan nav skaidrs. Iespējams, policijā vēršas tikai daļa no cietušajiem. Kauns par savu naivumu vai pat aklas cerības, ka nauda tiks atgūta – arī šādi ir cilvēku bēdu stāsti.

“Iesniedzēji vēršas ar lūgumu atgūt naudu, ko viņi it kā virtuāli ir nopelnījuši. Līdz ar to veidojas tik liela summa. 15 iesniegumi, gandrīz 460 000 eiro. Cilvēki līdz pēdējam uzskata, ka viņiem netiek izmaksāta nopelnīta peļņa,” norāda Homenko.

Kā likums, zvanītāji runā tikai krieviski, tādēļ viena no metodēm, kā ātri ar viņiem tikt galā – pāriet uz sarunu tikai latviešu valodā, skaidro Homenko. Tad ātri vien zvanītāju pacietības mērs ir pilns. Ja cilvēks iekrīt un investē naudu krāpniekus shēmās, mājaslapas pēkšņi pazūd, bet upuri saņem nākamos zvanus – it kā no drošības iestādēm, kas piedāvā naudu no krāpniekiem atgūt. Protams, par samaksu. Reti kurš iedomājas, ka zvanītāji ir tie paši, kas īstenojuši iepriekšējās shēmas. Tiek uzskatīts, ka noziedznieki regulāri maina valstis, kurā uzturas, tādēļ noķert viņus ir grūti.