Mūsdienu verdzība – cilvēktirdzniecība: kā ar to cīnās Eiropā Projektu atbalsta Eiropas Komisija

Pievienot komentāru
Mūsdienu verdzība – cilvēktirdzniecība: kā ar to cīnās Eiropā
depositphotos.com

Cilvēktirdzniecība ir mūsdienu verdzības veids. Lai gan viena no Eiropas Savienības (ES) prioritātēm ir iedzīvotāju drošība un visā Eiropā notiek cīņa pret smagiem noziegumiem un organizēto noziedzību, cīņa pret kibernoziegumiem un nelikumīgām darbībām internetā, tomēr cilvēktirdzniecība paliek arvien aktuāls jautājums. Visbiežāk cilvēktirdzniecības mērķis ir seksuālā ekspluatācija. To plāno un īsteno organizētās noziedzības grupējumi, kas vardarbīgi ietekmē gan upurus, gan viņu ģimenes. No 2015.-2016. gadam ES tika reģistrēti 20 532 cilvēktirdzniecības upuri, 44% no tiem bija ES pilsoņi.

Cilvēktirdzniecībai bieži vien ir pārrobežu raksturs, t.i., noziedzīgais tīkls plešas vairākās valstīs. Turklāt par cilvēktirdzniecības upuriem kļūst gan sievietes, gan vīrieši; nav būtiskas nozīmes arī upuru vecumam. Upurus bieži vien izved no viņu mītnes valsts uz ārzemēm, tad nodod seksuālai izmantošanai, piemēram, prostitūcijā vai piespiedu darbā, pārdod verdzībā vai izmanto dzīvībai svarīgu orgānu izņemšanai un pārdošanai. Daudzie cilvēktirdzniecības stāsti nav pilsētas leģendas – tie ir patiesi, cilvēku dzīves izmainoši un ikdienā nereti sastopami.

Statistiski cilvēktirdzniecība seksuālās ekspluatācijas nolūkā aizvien ir visizplatītākā (56%). Tai seko cilvēktirdzniecība darbaspēka ekspluatācijas nolūkā (26%). Savukārt sievietes un meitenes joprojām ir neaizsargātākās pret cilvēktirdzniecību (68%), bet 23% no reģistrētajiem cietušajiem ir bērni.

Lai nopietni cīnītos ar cilvēktirdzniecību un apkarotu organizēto noziedzību, Eiropas Savienības dalībvalstis sadarbojas savā starpā gan operatīvajā, gan tiesas līmenī.

Foto: depositphotos.com

Viens no laimīgajiem gadījumiem

Pateicoties dažādu nozaru profesionāļu darbam un pārrobežu sadarbībai drošības jomā, tiek atklāts arvien vairāk noziegumu un palīdzēts arvien vairāk cilvēktirdzniecības upuriem. Viens no nopietnākajiem un skaļākajiem cilvēktirdzniecības gadījumiem pēdējo gadu laikā notika Spānijā. Apmānot un izmantojot draudus, 13 sievietes tika aizvilinātas un izrautas no savām ģimenēm Bulgārijā un aizvestas uz Spāniju. Tur viņas piespieda nodarboties ar prostitūciju un zagt vērtslietas, ko vardarbīgais kriminālais grupējums pārdeva. Pateicoties starpvalstu profesionāļu sadarbībai, 2017. gada jūlijā šīs sievietes tika atbrīvotas no noziedznieku gūsta. Vadošo lomu šajā sadarbībā uzņēmās Eiropols un Eirojusts – inspektori Dāvids Djego Monserrats un Ivans Petrovs, Eiropola darbinieks Enrike Moraless un Eirojusta darbinieks Francisko Himeness-Viljareho. Starptautiskās bandas notveršana ne tikai atbrīvoja sievietes no pazemojošajiem un vardarbīgajiem prostitūcijas pakalpojumiem un mūsdienu verdzības, bet arī panāca noziedznieku nonākšanu aiz restēm. Savukārt atbrīvotās sievietes saņēma nepieciešamo atbalstu un iespējas reintegrēties atkal sabiedrībā.

Foto: depositphotos.com

Ko dara Eiropols un Eirojusts?

Eiropols un Eirojusts ir Eiropas Savienības smagsvari cilvēktirdzniecības apkarošanā. Abu iestāžu galvenās mītnes atrodas Hāgā, Nīderlandē. Šīs iestādes strādā kopā ar ES dalībvalstu policijām, prokuratūrām, nodrošinot informācijas apmaiņu un koordinējot saskaņotu darbību. Pateicoties kopīgi veiktajām operācijām, notiek gan pārrobežu kratīšanas, gan noziedznieku aresti un organizētās noziedzības upuru atbrīvošanas un atgriešanas mītnes zemēs.

Eiropolā strādā vairāk nekā 1000 darbinieku, kas ik gadu piedalās vairāk nekā 40 000 starptautiskās izmeklēšanās un palīdz dalībvalstīm cīņā pret dažādiem smagās organizētās noziedzības veidiem. Savukārt Eirojusts koordinē tiesību sargājošo iestāžu un prokuratūru darbu, palīdzot apvienot spēkus cīņai ar smago organizēto noziedzību lietās, kas aptver vismaz divas ES valstis. Eirojusta 240 darbinieki palīdz praktiski sadarboties prokuroriem, tiesnešiem un tiesību sargājošo iestāžu darbiniekiem.

Gan Eiropols, gan Eirojusts kopā ar dalībvalstīm un citām Eiropas institūcijām strādā piecos galvenajos virzienos:

  • nodrošinot cilvēktirdzniecības upuru identifikāciju, aizsardzību un sniedzot tiem nekavējošu palīdzību;
  • novēršot cilvēktirdzniecību;
  • krimināli vajājot noziedzniekus – cilvēku tirgoņus;
  • rūpējoties par dažādu iesaistīto organizāciju sadarbību;
  • mudinot plašāku sabiedrību apzināties, cik gan dažādi ir cilvēktirdzniecības veidi un kā efektīvi cīnīties ar šo 21. gadsimta verdzības formu.