Muitas vadība ceļ trauksmi par muitnieku zemajām algām

5 komentāri

Miljoniem eiro vērtas investīcijas robežas objektos sevi esot attaisnojušas – pērn uzstādīti jauni rekordi kontrabandas apkarošanā, novērsti miljonu eiro zaudējumi. Taču vēl neatrisināts ir muitas darbinieku algu jautājums, tāpēc pastāv risks, ka iekārtas ir, bet nav, kas ar tām strādā.

Muitas vadība pirmdien sniedza atskaiti Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputātiem, kurus visupirms interesēja, vai zibens vairs netraucē iekārtu darbībai kontrabandistu pieķeršanai, kā tas bieži vien bijis iepriekš.

“Šobrīd mēs esam salikuši zibens novedējus – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē,” norāda VID Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.

Iepriekšējos pāris gados robežšķērsošanas infrastruktūrā un iekārtās veiktas investīcijas vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā– tai skaitā autoceļi, dzelzceļš, ostas aprīkotas ar skeneriem, novērošanas kamerām.

Muitas vadība secina, – investīcijas atmaksājušās. “Pilnīgi noteikti, nelegālās preču plūsmas daudzums mazinās, sasniegti arvien jauni rekordi,” saka Zukuls.

Pērn pārķertas sabiedrības veselībai bīstamas narkotiku tonnas, milzīgos apjomos viltotas auto detaļas, apavi, apģērbi. Būtiski pieaudzis nedeklarētas vai nepatiesi uzrādītas skaidras naudas daudzums. Par trešdaļu vairāk bijis kontrabandas cigarešu, valstij novērsti 18 miljonu eiro nodokļu zaudējumi, nelegālo cigarešu īpatsvars mazinājies līdz piecgadē zemākajam nepilnu 17% līmenim. Taču, lai uzrādītu vēl labākus rezultātus un novērstu risku, ka iekārtas ir, bet rezultātu nav, vajadzētu būtiski celt algas.

“Tā summa, kas tiek saukta, ir aptuveni 1400 eiro, lai būtu uz papīra šis atalgojums vismaz. Šobrīd sāk jauns darbinieks darbu, viņš saņem 750 eiro pirms nodokļu nomaksas. Līdz ar to, lai arī Latgalē vakanču nav, lai arī kopējais ekonomikas līmenis ir vēl nabadzīgāki, tad Rīgā izjūtam reālu kadru trūkumu,” norāda Zukuls.

Investīcijas muitas darbā, iespējams, vēl turpināsies, taču uz lielu finanšu pieplūdumu gan cerēt vēl nevarot, norāda Saeimas komisijas vadītājs, kurš gan kopumā uzteic muitas paveikto.

“Ar esošajiem līdzekļiem mēs redzam, ka efekts tiek panākts, bet mums jau iepriekšējās sēdēs arī bija muitas pārstāvji, redzam, ka daudzus gadus netiek piešķirts finansējums, lai izveidotu e-muitu, līdz ar to mums šobrīd ir svarīgi arī pašām ministrijām saprast, kas ir tās prioritātes,” skaidro Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Ģirģens (“KPV LV”).

Kamēr finansējuma algām nav un trūkst darbinieku, esošie muitnieki piepelnās, strādājot virsstundas, tomēr tas nav ilgtermiņa risinājums.