Mobings Latvijas skolās: 57% skolēnu ir saskārušies ar atstumtību klasē

1 komentārs

Vairāk nekā puse skolēnu pēdējā gada laikā izjutuši atstumtību savā klasē vai cita veida kolektīvā. Tā liecina jaunākās SKDS aptaujas dati. Viens no biežākajiem iemesliem ir atšķirīgs sociālais statuss, izskats un citi. Lai situāciju uzlabotu, Veselības ministrija skolu psihologus mudina ”runāt jauniešu valodā”.

Ņirgāšanās, agresivitāte, atstumtība un aizskaršana virtuālajā vidē ir galvenie riska faktori, kam skolēni var tikt pakļauti no vienaudžu puses. Nereti, pat potenciālajiem aizskārējiem neapzinoties, kam savus vienaudžus tie var pakļaut.

Kā TV3 Ziņām atzīst RTU Inženierzinātņu vidusskolas audzēkņi. Sākums patiešām var būt nevainīgs.

“Ja tā nepieņemšana ir, tad tā izpaužas kaut kādu joku veidā. Komunikācija notiek “WhatsApp”, “Snapchat”, “Instagram”, kad sarakstās, sūta bildes, utt.. Un tad tā apsmiešana ir ar jocīgu fotogrāfiju un tekstu apakšā,” norāda skolniece Aija Monika Vainiņa.
Skolnieks Edvards Jānis Treijs piekrīt, ka šādās situācijās, ja tiek atrasts, ko apsmiet otrā cilvēkā, var sākties sniega bumbas efekts: “Mums varbūt šeit ir paveicies, ka problēma ir mazāka, bet iepriekš mācījos lielā ģimnāzijā, kur ir daudz cilvēku, tad tur tā nošķirtība starp grupām bija daudz izteiktāka.”

“Katram, kas ir citādāks, ir paaugstināts risks tikt izstumtam.” Pusaudžu resursu centra klīniskais vadītājs Nils Konstantinovs kā vienu no raksturīgākajiem faktoriem sauc atšķirīgas intereses, seksuālo orientāciju, bet visbiežāk vecāku maciņa biezumu, kas rada sava veida noslāņošanos.

“Sociālajam stāvoklim ir vistiešākais uz mentālo veselību, tostarp bērnu mentālo veselību un to, kā izveidojas šīs bērnu grupas. Un mēs skaidri zinām, ka tur, kur ir zemāks dzīves līmenis, tur šie efekti izpaužas daudz redzamāk,” teic Konstantīnovs.

Lielā mērā sacīto apstiprina jaunākie aptaujas dati. Lai arī šķiet, ka teju visa jauniešu dzīve paiet virtuālajā vidē, šajā platformā vēršanos pret sevi izjutuši ceturtā daļa no aptaujātajiem. Divas reizes lielāks skaits, proti, 57% ar to saskārušies reālajā dzīvē. Neaicināšanu uz klases biedru ballītēm, kopīgiem kino apmeklējumiem, pat kolektīvajiem pasākumiem skolas ietvaros.

Tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem starp ekonomiski attīstītāko valstu klubā jeb OECD. “Mūsu gadījumā tā situācija varbūt ir nedaudz sliktāka, bet, no otras puses, tā ir tendence, ko novērojam visur. Visā ES un arī ASV dati liecina, ka pusaudži saskaras ar stresiem, kas atstāj iespaidu uz viņu mentālo veselību,” vērš uzmanību Pusaudžu resursu centra pārstāvis.

Veselības ministrija uzskata, ka viens no risinājumiem varētu būt laicīgāka skolas psihologu līdzdalība, klases audzinātāju iesaistīšanās. Tikai tas jādara ”runājot jauniešu valodā”, strādājot ar kolektīva saliedēšanu un tamlīdzīgi. Pretēji mītam – tie, kas izjutuši mobingu, nekļūst rūdītāki.

“Tas nav saņemšanās jautājums. Pret to jāizturas tikpat nopietni kā pret fiziskas veselības sarežģījumiem, tādēļ strādājam pie pietiekami apjomīgas psihiskās veselības aprūpes programmas,” teic veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Programma paredz pievērsties arī pusaudžu depresijas jautājumiem, kas reizēm var pat palikt nepamanīti, taču kritiskākajos gadījumos novest līdz pašnāvības mēģinājumam.

1 komentārs