Misijas apziņa, vēlme palīdzēt, socializēšanās – arvien vairāk iedzīvotāju iesaistās brīvprātīgajā darbā

Pievienot komentāru
Misijas apziņa, vēlme palīdzēt, socializēšanās – arvien vairāk iedzīvotāju iesaistās brīvprātīgajā darbā
Ilustratīvs foto. (LAURIS VĪKSNE, F64)

Misijas apziņa, vēlme palīdzēt, socializēšanās, dažādu profesiju iepazīšanas un prakse – ir visbiežāk minētie iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas iesaistīties brīvprātīgajā darbā. Pašlaik ikdienā Latvijā to dara vairāki tūkstoši cilvēku.

Mariona ir viena no vairāk nekā 2500 Latvijas Sarkanā Krusta brīvprātīgajiem un šeit brīvprātīgās darbu veic gandrīz 10 gadus, tāpat paralēli ik pa laikam kā brīvprātīgā iesaistās dažādos kultūras pasākumos

“Man tā visu laiku bija kā nepieciešamības sajūta, misijas apziņa, ka es gribu būt daļa no kaut kā vairāk. Man ir šī vajadzība dzīvē izdarīt kaut ko vairāk. Varbūt sniegt palīdzību kādam, pat īsti tai brīdī nesaprotot, kā un kur, bet šī vajadzība piederēt kaut kam,” stāsta Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes brīvprātīgā Mariona Baltkalne.

Arī diriģents Ints Teterovskis, kurš jau četrus gadus vada sociālo platformu “brivpratgie.lv”, stāsta, ka brīvprātīgo motivācijas ir visdažādākās – socializēšanās, jauni draugi, iespēja iepazīt un pamēģināt dažādas profesijas vai, tieši pretēji, brīvprātīgi dalīties ar savām zināšanām.

“Nav tā, ka ir ideālais brīvprātīgā vecums, nav tā, jo viens var būt noderīgs, jauns esot, cits izcils gados, kā es saku, piemēram, senioru vai pensionētu skolotāju, vienkārši izcili,” saka Teterovskis.

Šajā platformā, kas ir kā sociālais tīkls, vien ir vairāk nekā 4000 brīvprātīgo un 200 organizāciju, bet platformas vadītājs gan min, ka vidēji ikdienu vairāk nekā 20 000 brīvprātīgo darbojas dažādās jomās. Un patīkami, ka brīvprātīgo skaits arvien palielinās.

“Tā tendence ir tāda, ka cilvēki arvien vairāk izvēlas konkrētu jomu vai organizāciju, kurai viņi grib savu laiku ziedot, viņi tic šīs organizācijas idejām, iesaistās un dara visvisādas lietas.”

24 gadus jaunais Gustavs Brigmanis brīvprātīgā darbam pieteicās pavisam nejauši un darbojas vien dažus mēnešus, bet jau pašā sākuma, kā pats saka, pielipis krīzes centram “Burtnieks”, ar vēlmi centra bērniem un jauniešiem sniegt bērnības sajūtu.

“Kas man likās fascinējoši, ka ir kādi 3,4,5 tādi krīzes centri, bet nav tik lielas tās aktivitātes kā gribētos, man liekas, ka tas ir arī tāds, – sabiedriskajai apziņai jāveidojas apkārt,” saka brīvprātīgais.

Pašlaik Gustavs ar citiem brīvprātīgajiem pieteikušies Eiropas Solidaritātes programmai, lai vasarā, krīze centrā, astoņu nedēļu garumā notiktu darbnīcas ar dažādām gan sportiskām, gan mākslinieciskām aktivitātēm: “Ir ļoti daudz iespēju, ko darīt, tas man liekas arī dod to radošo brīvību, kas ir forši, un dienas beigās tu vari sev uzsist uz pleca par to, ka tu esi izdarījis labu.”

Aug ne tikai brīvprātīgo skaits, bet arī organizatori kļūst arvien pieredzes bagātāki, nodrošinot brīvprātīgajam kvalitatīvi un pilnvērtīgi pavadīt atvēlēto laiku. Ints Teterovsks min, ka brīvprātīgajam darbam jābūt saturīgi pavadītam brīvajam laikam sabiedrības labā.