Mežaparka iedzīvotāji iebilst pret ieceri celt jaunu daudzdzīvokļu namu

4 komentāri
Mežaparka iedzīvotāji iebilst pret ieceri celt jaunu daudzdzīvokļu namu

Mežaparka iedzīvotāji sākuši parakstu vākšanu, lai cīnītos pret jaunas daudzdzīvokļu ēkas būvniecību. Iebildumi ir gan par to, ka plānotā būve neiederas vēsturiskajā savrupmāju rajonā, gan to, ka ēkas attīstītāji maina Mežaparka lokālplānojumu, lai drīkstētu namu būvēt lielāku.

Rīgas dome un īpašuma attīstītāji gan problēmas projektā nesaredz.

Stokholmas ielā 26 šobrīd atrodas pamests, vēl padomju laikā celts ēku komplekss. Jau drīzumā tas varētu mainīties, jo jaunie īpašnieki plāno šeit būvēt trīsstāvu daudzdzīvokļu namu ar kopējo platību gandrīz 2000 kvadrātmetru.

Pret šādu ieceri gan ir Mežaparka iedzīvotāji. Tie norāda, ka šāda apbūve neatbilst esošajam Mežaparka lokālplānojumam.

“Ja mēs izpētām Rīgas domes saistošos noteikumus un visu, kas attiecas uz kultūras mantojumu, ir pilnīgi skaidrs, ka šie noteikumi ir apieti, tiek pēkšņi vienam zemes gabalam piemērots lokālplānojums, kas nav pieļaujams, un apbūves intensitāte ir tāda, ka šīs Mežaparka dārza pilsētas vietā veidojas pavisam cits objekts,” norāda Mežaparka attīstības biedrības valdes locekle Inita Andžāne.

Mežaparka teritorija ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Normatīvajos aktos ir atrunāts, kādas ēkas tur drīkst celt, un svarīga ir apbūves intensitāte. Proti, lai saglabātu Mežaparka vēsturisko parka izskatu, būves platība nedrīkst būt lielāka par 20% kopējās īpašuma teritorijas. Vietā, kur plānota jaunā ēka, būve aizņems daudz vairāk – gandrīz 70%.

“Tas tiek pārkāpts, un pēc šīs ieceres tā intensitāte ir vairāk nekā trīs reizes. Mūsuprāt, tas nav pieļaujams. Un tas mūsu skatījums ir, kāpēc būvvalde vienmēr nostājas šādu attīstītāju pusē. Kāpēc netiek respektētas Mežaparka iedzīvotāju intereses,” pauž Andžāne.

Zemes īpašnieks ir SIA “GP Plus”. Uzņēmums vērš uzmanību, ka vēlas sakārtot degradēto teritoriju, tāpēc tam nav saprotamas iedzīvotāju pretenzijas. Vietā top ēka, kurā būs tikai 14 dzīvokļi. Turklāt nepārbūvēs vēsturiskās ēkas, bet gan padomju mantojumu. Tāpat jaunās ēkas arhitekte Tatjana Kurdjumova uzsver, ka apbūves lielums nepalielināsies trīs reizes, kā to norāda, jo jau tagadējā apbūve ir lielāka nekā piesauktie 20%.

“Pirmajai ēkai ir bēniņi pašreiz, kuri nav ieskaitīti intensitātē. Mēs izmantojam to apjomu. Mēs nepalielinām pat kores augstumu. Mēs varam diskutēt par kaut kādiem arhitektūras elementiem, bet, tā kā viņi to uzsver, ka tas ir pret Mežaparka dabu, pret cilvēkiem, kuri dzīvo Mežaparkā, ka tas palielina slodzi uz visu to apkārtējo vidi, tad to pašu var pateikt par jebkuru objektu Rīgā,” bilst Kurdjumova.

Arī Rīgas domē noraida pārmetumus, ka kāds, izmantojot labvēlību domē, guvis atļauju veikt izdevīgas lokālplānojuma izmaiņas. Šai ēkai pārbūve nav liela, un neesot arī pamata bažām, ka Mežaparks pārvērtīsies par daudzdzīvokļu namu apkaimi.

“Jebkurš īpašnieks var gan attīstīt savu īpašumu, gan arī uzlabot tā stāvokli, tāpēc jebkurš īpašnieks var ierosināt šādu lokālplānojumu. Šā lokālplānojuma izmaiņu pamatā ir iecere šīs bijušās kombināta ēkas vietā izveidot šo dzīvojamo namu, kam būs trīs stāvi, līdzšinējo divu vietā. Tas ir tas būtiskais, kas mainās. Zemes izmantošanas veids arī nemainās,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Solvita Brence.

Mežaparka iedzīvotāji gan joprojām par plānoto nav mierā, tāpēc sākuši parakstu vākšanu un jau drīzumā savas pretenzijas pret ēkas būvniecību iesniegs Rīgas domē.

4 komentāri