1 komentārs

Seksuālā vardarbība patlaban ir uzmanības degpunktā ne tikai pāri okeānam – Holivudā. Seksa skandāls ASV kino industrijā, sabiedrībā izraisījis viļņa efektu. No skapja iznāk arvien vairāk seksuālās vardarbības upuru.

Šīs apsūdzības šobrīd norāvušas stopkrānu vai pat pārvilkušas strīpu ne viena vien Holivudas spīdekļa karjerai. Arī Rietumeiropas politiķu, kam tagad nākas atbildēt par viņu pagātnes grēkiem. Solidarizējoties ar upuriem, šobrīd cilvēki visā pasaulē dalās savā negatīvajā pieredzē.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Sociālo mediju kampaņu ar angļu vārdiem – “MeToo” jeb “EsArī”, aizsāka aktrise Alisa Milāno, reaģējot uz Holivudas magnāta Hārvija Vainstīna skandālu un, iestājoties par savu draudzeni – Vainstīna seksuālo noziegumu upuri.

Aktrises mērķis bija parādīt šīs problēmas patiesos apmērus – ka no seksuālas uzmākšanās un seksuālas uzbrukšanas cieš krietni vairāk cilvēku, nekā tas varētu šķist. Sieviešu atklāsmes sociālajos tīklos šobrīd saceļ īstu viedokļu vētru.

Arī pie mums Latvijā. Publiciste Alise Zariņa bija pirmā, kas ar savu publikāciju interneta žurnālā ”Satori” aizsāka ”EsArī” kustību lokālā līmenī. Tajā viņa uzsver, ka nekad nav izvarota, taču ne reizi vien jutusies apdraudēta no vīriešu puses.

– Reiz aizmigu nakts autobusā un pamodos ar citu roku starp kājām.

– Esmu tikusi piespiesta skūpstīties ar vīrieti, kurš ieslēdza mani mašīnā un teica, ka citādi nelaidīs ārā un ja es neko nedarīšu no laba prāta, būs sliktāk.

– Vai kungs tā ap 80, kurš mani uzaicināja ciemos un pēc tam mēģināja par visām varītēm pierunāt uzvilkt viņa mirušās sievas apakšveļu.

-Reiz Indijā man uzmetās virsū nepilngadīgu zēnu bariņš, kas mēģināja sacensties, kuram labāk izdosies ieķerties ”vietās”.

Alise Zariņa
“Satori.lv” publiciste

Kad es sāku par to runāt, man tik ārkārtīgi daudz sieviešu nāca klāt un teica – es arī un stāstīja stāstus, ka man likās, ak vai, kā man ir paveicies! Tu uzzini, ka apkārt bijuši cilvēki, kas bijuši izvaroti un uzbrucēji nav sodīti, jo viņi par to nav runājuši. Jautājums, kāpēc runā tagad nevis pirms tam, kas man liekas tik ārkārtīgi saprotams, šis kauns, šī vainas apziņa, šī sajūta, lai pierādītu, tev jāiet uz policiju, tiek veiktas atkailinošas procedūras, burtiskā un emocionālā nozīmē. Tāpēc visi tie, kas saka, ka viņas izdomā tos stāstus – tas ir absurdi. Statistika rāda, ka tikai 2 % sievietes vai seksuālas varmācības upuri ir snieguši nepatiesas liecības, tātad mums ir 98% ja runā, tad runā patiesību un tas ir pierādīts.

Alise Zariņa atzīst, ka lielāko daļu seksuālās uzmākšanās gadījumu piedzīvojusi būdama ļoti jauniņa. Tagad viņa zina, ka seksuālai agresijai nav attaisnojuma. Taču toreiz jutusi milzīgu kaunu par to, ka atļāvusi sev nokļūt šādās situācijās. Viņa toreiz nedomāja, ka to ir iespējams mainīt vai ka par to vajag runāt skaļi.

Alise Zariņa
“Satori.lv” publiciste

Upuri visbiežāk ir neaizsargāti cilvēki un neaizsargāti visbiežāk ir jauni cilvēki, tādēļ visas sievietes to piedzīvo agrā jaunībā, es gribu teikt, nepilngadībā kā bērni.

Astroloģe Līga Šīrona, sekojot citu sieviešu paraugam pasaulē, ”EsArī” akcijai pievienojās ar daudz skarbāku dzīves pieredzi. Viņa atklāti izstāstīja, kā jaunībā darba vietā piedzīvojusi seksuālu vardarbību. Viņu sazāļoja un izvaroja priekšnieks.

Līga Šīrona
astroloģe

Šis gadījums ar Vainšteinu ļoti klasiski raksturo tieši to situāciju kādā es biju nonākusi. viens ir – ballīte, kur varbūt ir kaut kāda mijiedarbība, tad ir vienkāršāk to otru pasūtīt vai atgaiņāties. Bet situācijā, kad viņš ir virs tevis – pasniedzējs, priekšnieks, ģimenes loceklis, kuram kaut kāda atbildība pār tevi, tas padara šo upuri bezpalīdzīgāku. Tāpēc, ka faktiski tu no tā cilvēka esi atkarīgs kaut kādā mērā. 26.35 un mūsu sabiedrībā ir diezgan riskanti atklāt, ka esi šis upuris, jo pirmais, kas parasti notiek – mums sabiedrība nostājas pret šo upuri.

Publiciste Alise atklāj, ka pēc savām atklāsmēm izjutusi lielu vienas sabiedrības daļas pretreakciju.

Alise Zariņa
“Satori.lv” publiciste

Pēc šī raksta publikācijas es jutu, ka tā tomēr ir nedaudz vecāka paaudze, kas protestē skaļāk un kam ir skaļāki iebildumi par to, ka – ”pašām taču dekoltē!”. Mērķis jau ir apzināt problēmu un nākamais solis jau ir viņu risināt, šī ir tā apzināšanās daļa. šī ir runāšana ar sabiedrību, iespēja skaļi pastāstīt savu pieredzi un nekaunēties par to, bet, protams, tas nerisina situāciju. Dialogs vienmēr ir sākums.

Tieši sabiedrības reakcijas dēļ seksuālās vardarbības upuri notikušo mēdz paturēt pie sevis. Arī astroloģe toreiz policijā nevērsās. Un neziņoja arī augstāk stāvošam priekšniekam par darba kolēģa noziedzīgo rīcību.

Līga Šīrona
astroloģe

Šobrīd svaigākās ziņas, kas nāk no aizokeāna par šo Vainšteina gadījumu, ka tur aiz viņa ir bijusi vesela armija, kas ir mēģinājusi slēpt. Tātad pat spiegu kantori iesaistīti, kas sievietes pētīja, vāca kompromatu, attiecīgi manipulēja, atpirkās, tas nozīmē, ka bija liela daļa cilvēku, kas zināja, kas notiek. tas ir ārkārtīgi dramatiski. Domāju, ka mūsu sabiedrībā jau ir ļoti līdzīgi, kompānijas, kurās šie cilvēki strādā un kuri šādā veidā izturas pret sievietēm vai padotajām, apkārtējie par to ir informēti un ko viņi dara, vai vispār dara, vai viņi uzdrošinās pateikt, ka tā nav forši, ka tā nedrīkst izturēties.

Anna Krimele
Anna Krimele, geštaltterapijas praktiķe

Runājot par Latviju – tas ir tāds pirmais burbulis – vispirmām kārtām tas liks cilvēkiem emocionāli padomāt – varbūt sievietes savās darba vietās sāks skatīties, vai tas ir ok, ka priekšnieks man katru dienu uzšauj pa dibenu, piemiedz ar aci un izsaka piezīmi, kāds tev skaists dekoltē, vai esi notievējusi vai svarā pieņēmusies. Vīrietis noteikti sāks domāt, kurā momenta varbūt, ka es pārkāpju kādas robežas. tad kāds spers soli uz tiesvedību un tad būs gara peripetija ar likumu kārtošanām.

Bijusī televīzijas dīva, šobrīd geštaltterapijas praktiķe viennozīmīgi atbalsta ”MeToo” kustību. Jo arī pati cietusi no seksuālas uzmākšanās.

Anna Krimele
Anna Krimele, geštaltterapijas praktiķe

Manā gadījumā tas vairāk apstājās pie projektu sākuma – būt vai nebūt un, ja es vēlos, lai mans projekts notiek – tad man ir jāpieņem kaut kādi spēles noteikumi. 49.06 tas atstāj iespaidu uz profesionālo dzīvi, kā tu jūties kā profesionālis, ja tevi darbā uztver kā tādu objektu, ar ko pameņģēties, vai seksuāli izmantot vai iespaidot.

Dati liecina, katra trešā sieviete ir cietusi no fiziskas un seksuālas vardarbības. Savukārt seksuālu aizskaršanas situāciju piedzīvojusi teju katra Latvijas sieviete, norāda resursu centrā sievietēm ”Marta”.

Iluta Lāce
resursu centra sievietēm ”Marta” vadītāja

Ir bijuši norādījumi par viņas ķermeni, ir bijusi fiziska aizskaršana, bijuši aicinājumi uz seksuālām darbībām pat tad, ja nav bijis nopietnāks seksuāls vai fizisks vardarbības akts, līdz ar to katrai no mums tas ir aktuāli, līdz ar to tāda viļņošanās notiek.

Saskaņā ar Krimināllikumu seksuāla rakstura noziegumi pret sievietēm lielākoties tiek kvalificēti kā izvarošana vai seksuāla vardarbība. Statistika pēdējā laikā nemainīga – gadā vidēji 60 izvarošanas, 80 līdz 90 seksuāli uzbrukumi. Policijas dati gan nonāk pretrunā ar iepriekš minētā pētījuma datiem par katru trešo cietušo sievieti un teju katru, kas piedzīvojusi seksuālu aizskārumu.

Valsts policijā norāda:

Seksuālie noziegumi ir vieni no ārkārtīgi latentajām jomām līdz pat 90-99%. Līdz ar to tas, ka cilvēki par to runā – iedrošina, jau ir pozitīvs rezultāts. Tas, kas ir jāsaka – ne visas tās situācijas, par kurām personas ziņo, ir noziegumi. Uzmākšanās – tas ir ļoti individuāli traktējams, tas nav noziedzīgs nodarījums, ja neiestājas tie kritēriji, ko pauž krimināllikums. Lielākā daļā gadījumu tie ir notikumi, nodarījumi, darbības, kas radījušas nepatīkamas sajūtas. No juridiskā viedokļa skatoties, tā tik pat labi var būt savstarpēji neizdevusies komunikācija, kur pārkāptas jel kādas ētikas normas robežas, bet ne likums.

Tiesībsargājošās iestādes atbalsta sociālajos medijos sākto ”EsArī” akciju. Tādējādi tiek veicināta cilvēku modrība. Sabiedrība tiek brīdināta. Ja par šo problēmu runā, cilvēki ir daudz sagatavotāki un spēj pretoties šādām situācijām.

Iluta Lāce
resursu centra sievietēm ”Marta” vadītāja

Pirms 17 gadiem vispār nebija vardarbība pret sievieti, mēs publiskajā telpā par to nerunājām. ja parādījās viena vai divas sievietes, kas atklāti stāstīja, tad raudzījāmies ar neizpratni, izbrīnu, apbrīnu vai drosmi, tad šobrīd mēs par to runājam, tas ir sabiedrības, mediju, politiskajā dienas kārtībā, mums ir daudz likumdošanas izmaiņu pēdējo gadu laikā, ir daudz apmācības sociālajiem darbiniekiem, policistiem, lai mainītu savu attieksmi. Tā kā ir progress un tas progress kļūst arvien varenāks, bet tas mājasdarbs – savstarpējā attieksmē pārdefinējam lietas un saprotam un veidojam cita veida vienošanos, kā mēs viens otru uzrunājam pat, ja mums ir šī te savstarpējā patikšana un seksuālā interese. Otrs – līdzcilvēku atbildība, ja redzam, šāda veida noziegumus uz ielas, sabiedriskajā transportā, mājas koridorā, jo mums tiešām ir dramatiski stāsti par izvarošanām kāpņutelpā, tad jautājums, ko dara kaimiņi, kāpēc nepiezvana policistiem, aicinājums – nebūt vienaldzīgiem, rīkoties. Un ar atbalstu cietušajiem un atbildības pieprasījumu varmākam.

Ainārs Latkovskis
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu, korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs, “Vienotība”

Es negribu norobežoties, jo tā nav mūsu, bet tajās sabiedrībās, kur nav šī līdztiesība un varas struktūra, tā saucamajās korporācijās, kur tikai veču pasaule un vīrieši valda un sievietes ir tikai sekretāres, tur šādām izpausmēm daudz auglīgāka augsne, manā skatījumā Latvijā ir labāka situācija, lai gan sievietēm ir labāk zināms un nešaubos, ka šādu gadījumu ir, tiki jautājums, vai mēs saknē to nocērtam. Parasti šie gadījumi ir tādi, ka neviena cita klāt nav – gar tevi nogrābstās – mans vārds pret viņa vārdu.

Viesturs Rudzītis
psihoterapeits un publicists

Juridiski, es domāju, te ir tāda putra, ko tuvākajā laikā neviens neatrisinās, kur policisti arī no šitā turas pa gabalu – tiesneši, “davaj”, nelieciet mums šito. Vienīgā perspektīva – rehabilitācija. Un visiem iesaistītajiem, jo arī vīrietis šobrīd ir tādās kā spīlēs. No vienas puses – vīrietis nedrīkst pieiet par tuvu un ne no šā ne no tā kniebt sānos. Bet viņš arī nedrīkst nepamanīt, cik tā sieviete ir skaista un pievilcīga. No šī viedokļa viņš nedrīkst viņai nekniebt sānos. 99% būs pārpratumi un 1% būs saprašanās. Sieviete būs laimīga tikai ar vibratoru, jo to viņa komandē. Varbūt pie tā mēs arī nonāksim…

TOP komentāri

  • Marta
    +7 +5 -2

    Marta

    Vai tiešām ir jāpublisko jebkur Rudzīša viedoklis? Viņš nav eksperts.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl