”Mēs neesam supervaroņi – pieņemam to!” Eksperta padomi, kā krīzes laikā mazināt spriedzi ģimenē

Pievienot komentāru
”Mēs neesam supervaroņi – pieņemam to!” Eksperta padomi, kā krīzes laikā mazināt spriedzi ģimenē
PEXELS

Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas pagājis vairāk nekā mēnesis, un šis laiks izgaismojis iecietības un respekta mēru daudzās ģimenēs, bet apkārt valdošā nenoteiktība var izraisīt nevēlamu sasprindzinājumu pat vismīlošāko cilvēku starpā. Kā palīdzēt sev un kā pēc iespējas veselīgāku vidi veidot ģimenē, Skaties.lv konsultē biedrības “Skalbes” valdes priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja, klīniskā un veselības psiholoģe, kognitīvo biheiviorālā terapeite Inese Lapsiņa.

Kā novērojusi Inese Lapsiņa, pirmajam periodam, kas bija jāpavada izolācijā, cilvēki bija gatavi, bet ārkārtējās situācijas pagarināšana daudzos radījusi neskaidrības un apjukuma sajūtu.

”Šis ir kritiskāks punkts, kad cilvēki apzinās, ka šis laiks vēl turpināsies, vēl ir jāiztur, jābūt spēkiem un resursiem un jātiek ar visu galā. Līdz ar to spriedze var pastiprināties, jo ir nenoteiktības sajūta.

Šobrīd lielākā daļa nav pārliecināti, ka 12. maijā viss ieies atpakaļ vecajās sliedēs, un ir skaidrs, ka neieies,” Skaties.lv atzīst psiholoģe.

Viņas ieteikums, kā šajos apstākļos ikviens sev var palīdzēt, ir pieņemt dzīves realitāti tādu, kāda tā ir: ”Pieņemt, ka ne visas lietas es varu kontrolēt un ne visu es varu paredzēt un izplānot.”

Speciāliste iesaka vairākas stratēģijas, kas krīzes situācijā sev iespējams palīdzēt. Pirmkārt, svarīgi ir turpināt ierasto dienas ritmu.

”Tas nozīmē režīmu, kas ir pamats, ka, tomēr, neraugoties uz to, ka varbūt nav jābrauc caur sastrēgumu uz darbu, tāpat no rīta ir jāceļas, ir jāēd brokastis, ir jāveic rīta vingrošana, ja kāds vingro, vai citi ierastie rīta rituāli. Ir jāstrādā un jāpalīdz mācīties bērniem vai paralēli jāstrādā un jāpalīdz mācīties.

Ikdienas dzīvei būtu jābūt sakārtotai, ietverot pusdienlaiku, tāpat jābūt brīdim, kad cilvēks iziet ārā pastaigā vai veikt kādas citas aktivitātes svaigā gaisā, un vakarā iet laikus gulēt, nevis līdz vēlai naktij sēž pie televizora,” iesaka speciāliste, uzsverot, ka dzīves ritma saglabāšana ir viens no pamatnosacījumiem, lai cilvēks labāk pārvarētu spriedzi.

Otra būtiska lieta, kas cilvēkam ne tikai krīzes situācijā dod iespējas pārvarēt stresu, ir miega higiēna, kas paredz pietiekami ilgi laiku veltīt miegam: ”Arī pieaugušajiem cilvēkiem miegam ir jāveltī astoņas stundas.”

Krīzes laikā neiztikt arī bez fiziskajām aktivitātēm: “Ja nav iespējams iziet ārā, tad noteikti jādomā, kā izkustēties mājas apstākļos. Fiziskās aktivitātes var būt jebkas. Tikpat labi tā var būt arī logu nomazgāšana.”

Kā uzsver speciāliste, izkustēties ir ļoti nepieciešams un ieteicams, jo tad organismā izdalās tā saucamie laimes hormoni – dopamīns, kas rada labsajūtu un labpatiku, un serotonīns, kas sniedz enerģiju.

Svarīgi arī domāt par regulāru un sabalansētu uzturu un izvairīties no ”junk food”, pārmērīgi neaizrauties ar saldumiem un kofeīnu saturošiem produktiem, ierobežot alkohola patēriņu un domāt par to, lai uzturs ir veselīgs un vitamīniem bagāts.

Šajā laikā psiholoģe aicina neaizmirst arī par savām interesēm un hobijiem, kas vairos pozitīvas sajūtas.

Domājot par to, kas vēl varētu būt palīdzoši, speciāliste iesaka mainīt redzējumu: ”Uz pašizolēšanos var skatīties kā uz ieslodzījumu, aizliegumu, cietumu, bet tas tikai vairos negatīvas izjūtas, spriedumus. Bet, ja mēs mainām redzējumu, šī var būt iespēja beidzot pieķerties lietām, kam straujajā dzīves skrējienā nepietika laika un vietas.”

Ļoti būtiski ir saglabāt komunikāciju un attiecības, un šajā saistībā Inese Lapsiņa atzīst: ”Cik labi, ka mēs tomēr esam šādā laikmetā, kad ir tehnoloģijas, kuras izmantojot mēs varam sazināties ar tuviniekiem.

Ja būtu tā, kā manā bērnībā, kad bija jāpiesaka tālsaruna, un jāgaida, ka kaut kad es varēšu ar kādu sazināties, tad šodien tehnoloģijas mums ļoti atvieglo saziņu. Līdz ar to cilvēkiem vajag izmantot iespēju ar draugiem komunicēt attālināti – kopā, bet attālināti iedzert tēju un aprunāties.

Būtiski ir saglabāt šīs attiecības un atbalstīt vienam otru. Arī tas būs palīdzoši.”

Speciālistes ieskatā, svarīgi šajā laikā ir cilvēkiem nebaidīties izjust to, kā mēs jūtamies, un par to runāt.

”Justies skumji vai satraukti – tas ir dabīgi un normāli. Ir jāsaprot, ka mums nav jābūt supervaroņiem, kuri veiksmīgi tiek ar visu galā un visu pārvar bez grūtībām.

Svarīga ir sevis pieņemšana un iecietība pret sevi un akceptēt, ka tā, kā es jūtos, es drīkstu justies, un es arī drīkstu par to runāt ar citiem, lai izjūtas būtu mazāk intensīvas,” norāda psiholoģe.

Tāpat speciāliste iesaka, kā pēc iespējas veselīgāku mikroklimatu saglabāt ģimenē vai citā mājsaimniecībā, kur krīzes apstākļos neizbēgami var veidoties saspīlējumi un saskaņas trūkums.

”Domājot par attiecībām vecākiem ar bērniem vai partneriem savā starpā, atkal jāatceras par ikdienas komunikāciju. Piemēram, no rīta pie kopīgā brokastu galda pārrunāt, kādi mums katram šodien ir uzdevumi, un sadarbosimies, lai mēs šos uzdevumus varam paveikt. Aprunāsimies viens ar otru,” iesaka Lapsiņa.

Spriedze ģimenē var pastiprināties, kad visi jūtas saguruši.

”Ja ir iespējams, tad nebaidīties pateikt otram cilvēkam, ka man šobrīd vajag nedaudz laiku sev. Būtu svarīgi, ka arī otrs cilvēks šo respektētu un pieņemtu, ka tā ir normāla vajadzība, ka mēs nevaram nepārtraukti būt kopā, darīt kaut ko kopā. Mums katram ir vajadzīgs individuālais laiks.

Grūtāk ir tad, ja ir viena telpa, kurā ģimenei ir ilgstoši jāuzturas kopā. Tad ir svarīgi, ka ir iespēja kaut vai vienam iziet pastaigā vai izbraukt ar velosipēdu, kā arī akceptēt to, ka, ja es piedāvāju iet pastaigāties, bet otrs saka: ”es šobrīd negribu”.

Tātad aicinājums būtu nebaidīties runāt par vajadzībām, kas mums katram ir, ieklausīties otra vajadzībās un atrast līdzsvaru starp abām,” klāsta Lapsiņa.

Ja tomēr spriedze ir uzkrājusies liela un gribas no tās atbrīvoties, cilvēki aicināti zvanīt uz krīžu un konsultāciju centra ”Skalbes” diennakts bezmaksas tālruņiem 67222922 un 27722292.