Komentāri

Šogad aprit tieši 250 gadu, kopš Zviedrijā un Somijā pirmo reizi sāka aizdomāties par tagad šķietami tik pašsaprotamu lietu kā cilvēku tiesībām brīvi paust savu viedokli. Tapa Preses brīvības akts. Taču vēl šodien, divarpus gadsimtus vēlāk, preses brīvība ir apdraudēta. Un ne tikai autoritārās valstīs. Tā uzskata no Ēģiptes cietuma izglābtais latviešu izcelsmes žurnālists Pēteris Greste.

Latviešu izcelsmes Austrālijas žurnālists par ziņu tematu pats kļuva 2013. gadā, kad līdz ar diviem citiem kolēģiem tika aizturēts Ēģiptē. Varai nepatika neglaimojošās reportāžas, un žurnālistiem pierakstīja terorisma atbalstīšanu, par ko Gresti notiesāja uz septiņiem gadiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Viņa atbrīvošanā aktīvi iesaistījās arī Latvija un Rietumvalstis. Tas prasīja vairāk nekā gadu, taču Grestem izdevās tikt brīvībā. Viņa stāsts ir piemērs tam, cik trausla vēl šodien ir ideja, kurai pamatus pirms 250 gadiem lika Zviedrijā un Somijā. Tā bija vīzija, ka prese nav vis propagandas ierocis un ka cilvēkiem jābūt iespējai brīvi paust savas domas un uzskatus.

Šodien varētu šķist, ka preses brīvība ir apdraudēta vien tādās valstīs kā Ēģipte, Sīrija vai Krievija, taču Greste, uzrunājot auditoriju Rīgā, norādīja arī uz riskiem, kas pastāv demokrātiskās valstīs, tostarp Latvijā.

“Mēs dzīvojam konflikta un populisma laikā, un ko dara valdības – tās cenšas ierobežot bīstamas idejas. Taču tādā veidā problēma kļūst tikai lielāka, jo šie viedokļi netiek izskausti, bet gan paslēpti. Tieši pretēji, par tiem būtu jārunā publiski un jāatspēko. Ja prese to pieļauj, demokrātijai tiek nodarīts liels kaitējums,” teic Greste.

Jautāts par “Brexit” referendumu un Trampa ievēlēšanu, Greste piekrīt, ka sava loma jāuzņemas arī medijiem, kuri nav bijuši uzdevumu augstumos un nepietiekami novērtējuši sociālo tīklu un viltus ziņu ietekmi uz vēlētāju. Noslēdzot lekciju, žurnālists tika apsveikts dzimšanas dienā, kuru viņam, par laimi, nebija jāpavada Ēģiptes cietumā.

Lasi vēl