Mēnesī vidēji 1000 cilvēku pazaudē pasi vai ID karti

Komentāri

Ik mēnesi simtiem iedzīvotāju pazaudē pasi, banku maksājumu kartes un citus svarīgus dokumentus.

Ja kāds zaudē, tad kāds arī atrod. Bet – kur atradējiem meklēt īpašnieku? Ja viena no pirmajām domām ir sociālie tīkli, tad izrādās tas nav labākais risinājums.

Tā, piemēram, kāda sieviete, staigājot ar bērnu parkā, atrada kādam jaunam cilvēkam piederošus dokumentus – bankas maksājumu karti, studentu apliecību un citus. Sākumā viņa mēģināja atrast karšu īpašnieku caur sociāliem tīkliem, taču tas neizdevās.

Līga Stirna

Sociālie tīkli nesniedza atbildi, nepalīdzēja šim jaunajam cilvēkam. Vai viņš pats nebija, vai viņa draugi nebija manā burbulī. Un es aiznesu uz tuvāko policijas iecirkni. Uzrakstīju iesniegumu. Policisti laipni pieņēma, bet teica, ka tā nav viņu atbildība.

Policija nebūtu pirmā iestāde, kur būtu jāvēršas. Katras bankas kartes otrajā pusē ir rakstīts tālruņa numurs, kur arī šajā gadījumā var zvanīt. Tā kā Līga bija atradusi “Swedbank” maksājumu karti, tad zvanīt vajadzēja tieši tur. Ik mēnesi šādi rīkojas vidēji 450 cilvēki, kuri atrod maksājumu kartes.

Jānis Teivāns
“Swedbank” Karšu daļas pārstāvis

Tā banka karti nobloķēs, banka informēs, ko darīt ar plastiku, pēc tam banka sazinās ar konkrēto kartes lietotāju. Likt sociālajos tīklos bildes būs sliktākais, ko var darīt. Jo tur virsū sensitīvi dati, ko citiem nevajadzētu redzēt.

Banku maksājumu kartes, ja tās ir bijušas pie kāda atradēja, nekad vairs neaktivizē, un karte tiks aizvietota. Citādāk ir ar personas apliecinošiem dokumentiem – pasi un ID karti. Tie nebūs jālikvidē. Taču arī šajā gadījumā sociālie tīkli nebūs pareizākais risinājums.

Arī LNT raidījuma “900 sekundes” žurnālistei Natālijai Valdniecei šajās dienās gadījās atrast personas apliecinošo dokumentu – ID karti. Sākumā tās īpašnieks tika meklēts sociālajos tīklos, taču neatradās, tāpēc nācās vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Jāvēršas tuvākajā nodaļā, pastāstīja šīs valsts iestādes pārstāvis Ģirts Pommers.

“Mums ir šīs personas kontakti. Šajā gadījumā, ja viņš nav vērsies pie mums par nozaudēšanu, viņa ir aktīva, vērsīsimies pie viņa un nogādāsim,” min Pommers.

Mēnesī vidēji 1000 cilvēku pazaudē pasi vai ID karti, un katrs piektais dokuments tiek atrasts. Sociālajos tīklos nevajadzētu izvietot informāciju par pases īpašnieku.

Ģirts Pommers
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes pārstāvis

Jārēķinās, ka jāsargā šī cilvēka personas dati, ko daudzi bieži vien nepadomā, publicējot šo dokumentu sociālajos tīklos. Tas ir viens no riskiem. Tāpat pastāv risks, ka kāds negodprātīgi izmantos šo iespēju. Mēģinās apkrāpt un saņemt šo dokumentu.

Par personu apliecinoša dokumenta nozaudēšanu var uzlikt naudas sodu līdz 35 eiro, taču to piemēro ne vienmēr. Vispirms izvērtē cilvēcisko faktoru un saprot, kāpēc pase vai ID karte tika nozaudēta.

Lasi vēl