Mēneša garumā Latviju pārņems vēsturisko ērģeļu svētki

Pievienot komentāru

Jau trešo gadu Latvijā notiek vēsturisko ērģeļu svētki. Svētku organizatori apmeklētājiem vēlas atklāt šo mūzikas instrumentu dažādību, jo divu vienādu speciāli konstruētu ērģeļu nav.

Trešie Latvijas vēsturisko ērģeļu svētki aizsākās svētdien, 21.jūlijā, Raunas luterāņu baznīcā. Iecere idejai radās, kad vēsturnieks un gids Roberts Ķipurs organizēja ekskursijas pa Latvijas dievnamiem. Vienā no braucieniem grupai pievienojās ērģelniece Ilona Birģele.

“Sākām kopīgi braukt, kopā veidot ērģeļu ekskursijas, kurās mēs cilvēkiem rādām, stāstam, demonstrējam Latvijas ērģeles,” stāsta Birģele.

Savukārt Ķipurs bilst: “Tas ir ar ārkārtīgi augstu pievienoto vērtību, jo Latvijā vēsturiskās ērģeles, kas ir saglabājušās no 18. līdz 19. gadsimtam, ir Latvijas kultūras mantojuma sastāvdaļa.”

Summējot visu konfesiju dievnamu skaitu Latvijā, to skaits pārsniedz septiņus simtus. Vēsturiskās ērģeles atrodamas mazāk nekā pusē no tām.

Vēsturisko ērģeļu svētki ir orientēti uz dievnamiem, kuru ērģeles, ir labā stāvoklī. Otrkārt, kas esot vēl nozīmīgāk – instruments radīts pēc draudzes pasūtījuma un ir spējis pārdzīvot nevajadzīgas pārmaiņas. Šajā ziņā pretrunīgs bijis padomju laiks – ērģeļu stāvoklis nereti atstāts novārtā, taču nav veikta mākslīga iejaukšanās mehānismā.

Ēģelnieces gan pieļauj nelielas atkāpes.

“Piemēram, pats instruments ir būvēts 17.gadsimtā, bet vēlāk kaut kas ir restaurēts vai nedaudz papildināts, bet kopumā mēs centrējamies uz vēsturiskajiem instrumentiem, kas pie mums dzimuši un izdzīvojuši līdz mūsdienām,” norāda ērģelniece Diāna Jaunzeme-Portnaja.

Un par šādām ērģelēm var teikt – divu vienādu nav. Tādēļ ikreiz ierodoties citā dievnamā nepieciešamas vismaz divas stundas, lai pie instrumenta pierastu.

“Katrs instruments – viņam ir sava garša, krāsas nianses, tehniskās lietas un klakšķīši…Mūsu uzdevums ir viņus ir nedaudz mazināt, kas te ir tehniski skanīgākais vai skaļākais,” norāda Birģele.

Tā kā ērģeles tradicionāli izvietotas aiz apmeklētāju mugurām, koncertos tiem pār mugurām skatīties nevajadzēs.

“Ērģelnieks spēlēs, kā viņš spēlē, bet klausītājiem tiks pie altāra uzstādīts monitors, kurā notiks videotranslācija, kur varēs redzēt visu, kā spēlē,”bilst Jaunzeme-Portnaja.

Ērģeles papildinās arī flautas, alta, kā arī solistu skanējums. Ērģeļu mūzikas svētki ik nedēļu apmeklēs citu dievnamu.