Meli par Latgales vēlmi atdalīties no Latvijas – kampaņa atgādina Ukrainas scenāriju

2 komentāri

Laikā, kad Krievija iebruka Ukrainā, sociālajos tīklos Latvijā tika kurināta ideja, ka Latgalei jākļūst par patstāvīgu valstisku veidojumu.

Daugavpilī sākušās nekārtības, ko sarīkojuši krieviski runājoši separātisti. Nemieri izplešas pa visu Latgali. Lai aizstāvētu tautiešus, iesaistās Krievija. NATO palīgā Latvijai sūta savas kaujas vienības. Konflikts pieņem tādus apmērus, ka tiek izmantoti kodolieroči. Tāds bija scenārijs, ko pirms gada filmā demonstrēja britu televīzija BBC.

Krievijā tas izraisīja histēriju. Britus vainoja apmelošanas kampaņas organizēšanā, jo filmā Krievija tika attēlot kā agresors. Rīgā protesta mītiņu rīkoja Tatjana Ždanoka. Nepilsoņu kongresa līdere Elizabete Krivcova Krievijas ziņu raidījumā sašuta, ka Latvijas krieviem neviens no filmas veidotājiem viedokli neesot prasījis.

“Mēs kļūstam par situācijas ķīlniekiem, kad krievvalodīgo reāli pastāvošās problēmas kļūst par spekulācijas un manipulācijas objektu,” uzskata Krivcova.

Tomēr ideju, ka Latgale kādreiz varētu atdalīties no Latvijas un tai jākļūst par patstāvīgu valstisku veidojumu, neizdomāja BBC. Šo ideju dzīvu vairākus gadus centušās uzturēt dažādas promaskaviskas organizācijas un aktīvisti. Un šobrīd atskatoties uz vairākus gadus seniem notikumiem Latvijā, iespējams redzēt vairākas līdzības ar scenāriju, ko Krievijai veiksmīgi izdevās realizēt Ukrainā. Tur Krimas aneksija pēc tam Doņetskas un Luganskas atšķelšana tika gatavota ilgstoši un pamatīgi. Pētot vietējo iedzīvotāju noskaņojumu, veicot socioloģiskās aptaujas, pieskaņojot atbilstošus vēstījumus medijos, veidojot organizācijas, kas iestājās par atdalīšanos no Ukraina

2012.gada decembrī par Latgali sāka interesēties Vladimirs Lindermans, Illarions Girss, Aleksandrs Gapoņenko, Jurijs Zaicevs. Tiem pašiem aktīvistiem, kuriem neizdevās krievu valodas referendums, bija radusies iecere stimulēt un atbalstīt Latgales neatkarību no Latvijas. Daugavpilī Lindermans un Girss par latgaļu pašnoteikšanos rīkoja it kā zinātnisku konferenci. Lindermans paziņoja, ka viņa domubiedri esot veikuši socioloģisko pētījumu. Aptaujāti 892 cilvēki. Latgales autonomiju atbalstot 61 procents, 10% visticamāk būtu par šādu ideju.

Vienlaikus ar Lindermana zinātnisko konferenci Jurijs Zaicevs ar Aleksandrs Gapoņenko Daugavpilī sasauca jaunas partijas dibināšanas sanāksmi. Vēlme nodibināt partiju bija liela, bet neatsaucās pietiekams skaits atbalstītāju. Tāpēc nācās apiet likumu, lai sagatavotu dokumentus, kas ļautu organizāciju oficiāli piereģistrēt. Blēdība tika atklāta un reģistrāciju partijai atteica. Tomēr Latgales neatkarības cīnītājiem plašas tautas masas iekustināt neizdevās.

2014.gads. Ukrainā sākas asinsizliešana Maidanā. Seko referendums par Krimas pievienošanu Krievijai. Latvijā drošības dienestu uzmanību piesaista aktivitātes mūsu pierobežā. Saeimas nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs stāsta par aizdomīgām aptaujām, kurās tiek iesaistīti vietējie iedzīvotāji.

Patieso ainu par Krievijas gatavošanos Krimas referendumam atklāja pusotrs tūkstotis hakeru pārtverti e-pasti. Tā bija kādas Kremlim pietuvinātas PR aģentūras darbinieku sarakste. Kampaņai pirms referenduma bija dots segvārds – ”Projekts Vesna” jeb ”Pavasaris”. To uzraudzīja Valsts domes deputāta Leonīda Levina palīgs. No atskaitēm Maskavai redzams, ka Kremlis kontrolējis Krievijas un Krimas žurnālistu darbu.

Sarakstē figurē arī naudas summas, kas maksātas vēlēšanu iecirkņu komisijām. Kādā no e-pastiem ieteikts profilakses nolūkos tā saucamajiem zaļajiem cilvēciņiem bruņumašīnās katru dienu vienkārši pabraukāties pa pilsētu ielām. Valsts domes deputāta palīga uzraudzībā gatavoti aģitācijas un propagandas materiāli, radio un TV reklāmas, pētījumi.

“Tikai pēc pirmo socioloģisko aptauju sarīkošanas, kuras mēs, teikšu tieši, sarīkojām slepus, tie skaitļi bija samērā tuvu realitātei. Un kļuva pavisam skaidrs, ka mūsu izvēlētā rīcība ir pareiza,” citēts Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins.

Līdz ar notikumiem Ukrainā arī Latvijā atkal aktivizējās Latgales neatkarības kustības. Pie Latvijas vēstniecības Krievijā saujiņa protestētāju piketēja ar lozungiem ”Latgale -Krievijas zeme”. Sociālajā vietnē Facebook parādījās ”Latgales Tautas republikas” karogs.

Aleksandrs Gapoņenko žurnālistiem stāstīja, cik apspiesti un iebiedēti esot cilvēki Latgalē: “Viņiem vienkārši ir bail izteikt savu vēlmi – mēs gribam, ka mūsu bērni saglabātu mūsu dzimto valodu. Es biju 3. latgaļu saietā, kad par to sprieda. Viņi vienkārši baidās par to runāt.”

Pēc analoģijas ar Ukrainā izmantoto terminu ”Jaunkrievija”, Latvijā atklāj virtuālu oficiāli nereģistrētu kustību ”Baltija-Novorossija”. Tās veidotāji apgalvoja, ka tikai vācot humāno palīdzību, ko sūtīt uz Ukrainas austrumiem.

Vienlaikus Lietuvā notiek mēģinājums saasināt konfliktu starp lietuviešiem un poļiem. Soctīklos parādās ziņas par it kā virtuālas ”Viļņas tautas republikas” veidošanu. Gan Lietuvā, gan Latvijā šīs pseido organizācijas paliek bez plašāka atbalsta sabiedrībā.

2 komentāri