Meklē risinājumus uzticības krīzei sabiedrībā

15 komentāri

Drūma aina paveras, analizējot Latvijas sabiedrības uzticības līmeni valsts pārvaldei – gadiem pētījumi apliecina – uzticēšanās rādītāji izpildvarai, Saeimai un politiskajām partijām Latvijā ir vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES), bet neuzticēšanās valsts varai jebkādus politiskos lēmumus padara daudz grūtāk īstenojamus, vēsta TV3 Ziņas.

Sabiedrība par atklātību “Delna” jau gadiem strādā pie jautājumiem, kas saistīti ar korupcijas novēršanu, atklātības veicināšanu un iedzīvotāju iesaistes uzlabošanu valsts pārvaldē. 10.septembra diskusijas atklāšanā Kanādas vēstnieks Baltijas valstīs atgādināja, ka daudz vieglāk un daudz ātrāk uzticību var zaudēt nekā to iegūt.

Kevins Rekss, Kanādas vēstnieks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā

“Šis risks kļūst lielāks krīzes laikā, ko mēs patlaban varam novērot attiecībā uz Covid-19. Latvijā un, ja godīgi, viscaur pasaulē pandēmija ir palielinājusi spiedienu uz sabiedrības uzticību publiskajām institūcijām. Pandēmijai ietekmējot visu sabiedrību, uzticības zudums arī kļuvis plašāks par tūlītējiem veselības jautājumiem.’

Uzticības krīze visās valstīs gan nav vienlīdzīga. “Delna” ieskicē drūmu ainu par Latviju. Uzticības rādītāji izpildvarai, Saeimai un politiskajām partijām vieni no zemākajiem Eiropas Savienībā. Augsta korupcijas un negodprātības līmeņa uztvere, amatpersonu darba kvalitāte un vāja komunikācija par to, kā arī iedzīvotāju jēgpilna neiesaiste publiskajos lēmumos. Tas viss to veicina, un attiecīgi jāmēģina uzlabot.

Inese Tauriņa, “Sabiedrības par atklātību “Delna”” direktore

“Uzticēšanās trūkums valsts pārvaldei padara grūtāk īstenojamu publisko lēmumu ieviešanu dzīvē. To mēs redzam arī šodien ikdienā, un tas var skart ļoti dažādas jomas. Nacionālo drošību, ekonomisko izaugsmi, Covid-19 krīzi, vakcinēšanos un daudz ko citu.”

Starp potenciāliem uzlabojumiem eksperti arī minēja, ka, piemēram, lielāka uzmanība jāpievērš interešu konflikta novēršanai augstām amatpersonām un to ārštata padomniekiem, kā arī papildus jāfinansē Valsts policija un robežsardze, kas patlaban ir ļoti aktuāli. Jāapzinās, ka uzticības krīzi Latvijā kultivē arī ārpus mūsu valsts robežām.

“Naratīvs par neizdevušos valsti, parādot, ka tā sistēma nestrādā. Atsevišķām valstīt, kuru interesēs nav Latvijas neatkarība vai attīstība ir daudz vienkāršāk algot cilvēkus, kuri apzināti veidos šo stāstījumu un centīsies par to pārliecināt cilvēkus.”

Valsts kanceleja diskusijā informēja, ka sākts darbs pie pētījuma par uzticības krīzi, lai tālāk jau meklētu efektīvākos risinājumus.

15 komentāri