2 komentāri

Par Eiropas fondu miljoniem masveidā siltinot skolas un bērnudārzus, daudzās mācību iestādēs jau tā ne pārāk labā gaisa kvalitāte kļuvusi vēl sliktāka. Amatpersonas nu meklē risinājumus, kā pieļautās kļūdas labot, svētdien vakarā vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Kā piemēru raidījums min Rīgas Doma kora skolu, kuru nosiltināja pirms trīs gadiem. Gan bērni, gan skolotāji apgalvo, ka gaisa kvalitāte pasliktinājās, piemēram, sāpējusi galva. Lai saprastu, kas notiek, 8. klases audzēkņi sāka projektu, mērot CO2 līmeni, skrupulozi uzskaitot vēdināšanas režīmu, skolēnu daudzumu un gaisa temperatūru ārā. Pirmie dati pārsteiguši – rādītāji divas reizes pārsnieguši pieļaujamo normu.

Rīgas Doma kora skola ir tikai viens piemērs. Ar gaisa kvalitātes problēmu saskaras vairākums Latvijas skolu. Pēc Veselības inspekcijas datiem – pat 86%.

Kā skaidro speciālisti, pēc būvniecības normām siltināšana jāveic tikai kopā ar jaunas ventilācijas sistēmas ierīkošanu. Bet daudzi grib apsiltināt ēku lētāk, tāpēc no ventilācijas atsakās. Taču paši projektētāji un būvnieki to nedrīkstētu pieļaut, norāda būvinženieris Sergejs Meierovics.

”Tas apmēram tā: mēs tagad ēku nosiltinājām, uzlikām visas plēves, ciešus logus – tas ir tas pats, kas cilvēkam uzmaukt polietilēna maisiņu un… elpo,” salīdzināja Meierovics.

Tikmēr ārsti brīdina par alerģijas un astmas gadījumu palielināšanos. Pēdējā laikā šādu slimnieku bērnu vidū kļuvis pat trīsreiz vairāk. Bet skolu un bērnudārzu gaisa laboratoriskā analīze visbiežāk uzrāda sliktus rezultātus.

”Mikroklimata rādītāji – tie paši gaisa kustības, vēdināšanas esamība, gaisa temperatūra, mitrums un CO2 – tās ir tās lietas, kas 80% gadījumu neatbilst tam, ko pat esošie normatīvi paredz. Un, protams, ir arī daudz citu ķīmisko vielu – pamatā apdares materiāli, mēbeles, tīrīšanas līdzekļi,” stāstīja Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.

Profesors Vanadziņš piedāvā rīkoties kā Igaunijā – turpmāk aizliegt īstenot siltināšanas projektus bez ventilācijas. Pretējā gadījumā sanāk, ka valsts iegulda naudu un vienlaikus bojā bērnu veselību. CO2 stundu laikā var vairākas reizes pārsniegt pieļaujamo maksimumu. Un no tā bērni jūtas noguruši, mazinās koncentrācijas spējas, citi pat aizmieg stundā.

Daudzas pašvaldības ir sākušas gaisa monitoringu skolās un veic aprēķinus, cik varētu izmaksāt ventilācijas uzstādīšana nepareizi siltinātajās ēkās. Valmieras pilsētas būvinženieris Kaspars Kalniņš jau sākumā brīdina: šādas investīcijas nekad neatmaksāsies, jo 30 gadu laikā ventilācijas sistēma būs nolietojusies un to nāksies mainīt. Lai ierīkotu ventilāciju skolās un bērnudārzos, Valmieras pašvaldībai nepieciešami ap diviem miljoniem eiro. Pēc Latvijas Lielo pilsētu asociācijas aprēķiniem, tāds pats naudas apjoms varētu būt nepieciešams arī citās lielās pašvaldībās.

Kopumā par Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta naudu, ko valsts saņem, pārdodot neizmantotās CO2 kvotas, izglītības iestāžu siltināšanas projektos vairāku gadu laikā iztērēti apmēram 70 miljoni eiro. Un tagad Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrija (VARAM) domā, kur ņemt naudu ventilācijai. Iespējams, tam var piesaistīt struktūrfondu līdzekļus.

”Starpministriju, arī koalīcijas līmenī notiek sarunas, tā ir struktūrfondu darba grupa, kurā ir koalīcijas partneri, ministrijas iesaistītas. Diskusijas notiek. Pāris nedēļas atpakaļ notika pie premjeres saruna,” stāstīja VARAM parlamentārais sekretārs Edgars Tavars.

Kamēr ventilācijai naudas nav, Veselības inspekcija aicina izglītības iestādes ievērot vēdināšanas noteikumus – 5-10 minūtes pēc katras stundas. Nepieciešams vēdināt arī citas telpas, ne tikai klases. Ja netiek izvēdināti koridori, pēc tam šis netīrais gaiss atkal ieplūst klases telpās.

Kā skaidro Veselības inspekcijā, slikts gaiss skolās ir saistīts ne tikai ar nepareizu siltināšanu, bet arī ar skolēnu blīvumu klasēs. Rudenī plānots veikt jaunu apjomīgu pētījumu. Un, vadoties pēc tā rezultātiem, cīņā par svaigu gaisu klasēs varētu iesaistīties arī valdības pārstāvji.

TOP komentāri

  • Raimonds Cellers
    0 0 0

    Raimonds Cellers

    DOMĀJU LATVIJĀ NAV IZDEVĪGI JEBKO DARĪT TĀ UZ ILGU LAIKU UN KVALITATĪVI,JO JA JAU IZDARĪS ,OK,TAD KO DARĪS RĪT NEBŪS KO PĀRTAISĪT,PROTAMS ATKAL PAR DAŽIEM MILJONIEM.VAI IR KĀDS KURŠ PAR KAUTKO ATBILD?
  • zap
    0 0 0

    zap

    un ko daris ar tieshi ta pat siltinatam daudzdzivoklu ekam? kautka neeamu redzejis nevienu normativu kur jasiltina kopa ar ventilacijas(piespiedu) ierikoshanu. ieraugot cenu visi atsakas....

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl