Meklē idejas ieslodzīto resocializācijas uzlabošanai Latvijā

1 komentārs

Tikai trešdaļa no visiem ieslodzītajiem, kuri cietumā uzsāk sadarbību ar Nodarbinātības valsts aģentūru, brīvībā to sekmīgi pabeidz un iekārtojas darbā, kamēr daudzi tieši cietumā iekļaujas kriminālajā vidē, pārņemot tās morāles vērtības, kas ir pretrunā normālai dzīvei.

Lai gan formāli ieslodzītie var saņemt visa veida atbalstu, praksē sistēma buksē un eksperti secina, ka Latvijas resocializācijas sistēmai vajag “restartu”.

Kādēļ ieslodzītie Latvijā pēc iznākšanas brīvībā tomēr nespēj uzsākt normālu dzīvi vai arī to nevēlas – par to 28. jūnijā eksperti sprieda īpašā diskusijā.

Ieslodzījumu vietu pārvaldē skaidro, ka Latvijā šobrīd notiek “inventarizācija” resocializācijas sistēmā. Lai gan cietumniekiem pieejami kopumā 40 psihologi, nodarbinātības konsultanti, garīdznieki, brīvprātīgie, kas sniedz atbalstu iznākušajiem, sistēma tomēr buksē. Viens no iemesliem – Latvijas cietumu infrastruktūra ir pabriesmīga, cara laika ēkas, padomju laika baraku veida kolonijas, kur vienā telpā atrodas liels skaits ieslodzīto. Tieši cietums un apkārt esošā kriminālā vide pārmāca cilvēku, pašam pat to neapzinoties.

Eva Lossane, Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve

“Šādās telpās tas vienkārši nav izbēgams! Uzraugs arī ir tikai cilvēks. Paver durvis, bet tur pretī 16!”

Nav izstrādāta konkrēta sistēma, kā resocializēt no cietuma iznākušos. Nepieciešami akadēmiski pētījumi par resocializācijas programmām, sevišķi attiecībā uz Latvijas specifisko vidi.

Ja ieslodzītais vēlas, Latvijas cietumos ir iespējas apgūt septiņas dažādas profesijas un pat iegūt augstāko izglītību. Pašreiz Latvijas cietumos augstāko izglītību iegūst 12 ieslodzītie. Eksperti akcentē, ka emocionālās saites ar ģimeni, tuviniekiem ir tās, kas rehabilitē vislabāk un dod stimulu atgriezties normālā dzīvē.

“Daudzi pēc ieslodzījuma atnāk uz NVO, ir iedrošināti, paši piesakās uz karjeras konsultācijām, pazīst atbalstu. Trešdaļa tiešām sadarbību ar NVO jau esot brīvībā pabeidz, iekārtojoties darbā,” saka Lossane.

Taču netrūkst gadījumu, kad, izejot no cietuma, cilvēki paliek uzticīgi cietumnieku morālei. Ieslodzījumu vietu pārvaldes vadītāja uzsver, ka vairāki noziedznieki ir vairākkārt ieguvuši jaunas arodprasmes aiz restēm, taču tikai ar vienu domu – ātrāk pierādīt komisijai un tiesai, ka gatavi atgriezties brīvībā, lai pastrādātu jaunus noziegumus. Psihologi skaidro, ka katrā noslēgtā cilvēku vidē ir savi morāles un ētikas standarti. Cietumā esošie dzīvo pēc sava kodeksa, un uz visu atlikušo dzīvi raugās no šīs perspektīvas.

Artūrs Utināns, RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents

“Kad melot drīkst, nedrīkst, kuri meli ir pieņemami – arī vesela morāle. Ieslodzītajiem ir dažādas morāles, piemēram, ir krāpniecības veidi, kas nav pieļaujami arī cietumā, un ir pret tā saucamajiem “lohiem”.”

Eksperti secina, ka liels svars ir arī darba devēju un sabiedrības attieksmei kopumā pret cietumsodu izcietušajiem. Liela nozīme brīvprātīgo darbam, piemēram, pēc iznākšanas brīvībā mācot ieslodzītajiem rīkoties ar interneta banku.

Gadā Latvijā līdz 2000 cilvēku iznāk no cietumiem un tikpat ienāk atpakaļ. 1000 no tiem ir ieslodzītie, kam piemērota īslaicīgā brīvības atņemšana, kas, cietumu administrācijas ieskatā, kā soda veids nav izrādījies efektīvs.

1 komentārs