Mediķi pārguruši, pacientiem rindās jāgaida mēnešiem… Slimnīcas atklāj skaudru ainu

1 komentārs
Mediķi pārguruši, pacientiem rindās jāgaida mēnešiem… Slimnīcas atklāj skaudru ainu
FOTO: LETA

No mēneša līdz pusotram gadam – tik garās rindās pacientiem jāgaida, līdz ir iespēja veikt valsts apmaksātu izmeklējumu slimnīcā vai saņemt ārsta konsultāciju. Veselības nozarei rindu mazināšanai šogad piešķirti vairāk nekā 30 miljoni eiro.

Lielākajā slimnīcā Latvijā – Austrumu slimnīcā – gaidīšanas ilgums, līdz pacients nonāk pie speciālista vai tiek uz izmeklējumu, var ļoti atšķirties. Rentgens, datortomogrāfija jāgaida no viena līdz diviem mēnešiem. Ultrasonogrāfijā, magnētiskajā rezonansē – no trīs līdz pieciem mēnešiem.

LNT ziņu uzrunātie cilvēki norāda, ka viņi ir saskārušies ar to, ka pie atsevišķiem speciālistiem līdz vizītei jāgaida vairāki mēneši.

Turpmāk vismaz daļai pacientu būs iespēja nokļūt pie speciālista un veikt izmeklējumus ātrāk nekā līdz šim. Diagnostiskā radioloģijas centra vadītāja norāda, ka iepriekš bija kārtība, kurš pirmais nāk, tas pirmais saņem izmeklējumu. Savukārt šogad ieviesti jauni rindas veidošanas algoritmi un bija iespēja jau pagājušā gada nogalē pierakstīties uz šo gadu.

“Mēs to jau sākām pildīt pagājušā gada novembrī, neskatoties uz to, ka līgums vēl nav noslēgts, mēs tik un tā virzījām uz priekšu, lai nebūtu kā pagājušajā gadā, kad pēkšņi pie mums ir ļoti liels pacientu pieplūdums, jo nevar pierakstīties uz nākamo gadu,” teic Austrumu slimnīcas diagnostiskā radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane.

Viņa norāda, ka rindu mazināšanai ne vienmēr nepieciešama papildu nauda valsts apmaksātajiem pakalpojumiem. Slimnīcā tiek pārņemti pasaulē jaunākie pētījumi par algoritmiem pacientu plūsmas uzlabošanai. Veselības nozare šogad papildus ir saņēmusi 34 miljonus eiro tieši rindu mazināšanai. Tostarp medicīnisko pakalpojumu pieejamības uzlabošanai trīs lielākās slimnīcas arī saņēmušas vairākus miljonus eiro.

Austrumu slimnīcas ambulatorās daļas vadītāja norāda, ka nauda nonāks radioloģijai un staru terapijai, dienas stacionārā – ginekoloģijai, ķirurģijai un speciālistu konsultācijām. Gastroenteroloģijā, endokrinoloģijā un onkoloģijā. Šo grupu pacientiem būs iespēja ātrāk nokļūt pie speciālistiem, skaidro Austrumu slimnīcas pārstāve.

Taču rindu veidošanās problēma ir krietni plašāka, piešķirtie papildu miljoni to neatrisinās. Latvijā trūkst mediķu, savukārt esošie ārsti un māsas daudz vairāk pacientu nevar pieņemt. “Tas, ka trūkst personāla, ir ļoti jūtams. Darbinieki ir ne tikai noguruši, bet brīžiem pārguruši,” apliecina Gaiļezera stacionāra arodbiedrības vadītāja Velta Bērtule.

Mazās algas tiek minēts kā galvenais iemesls, kāpēc jaunie mediķi izvēlas strādāt privātajās klīnikās vai brauc uz ārvalstīm. Aprēķini liecina, ka Latvijā aptuveni sestā daļa cilvēku veselības aprūpi nesaņem finansiālu iemeslu un medicīnas nepieejamības jeb rindu dēļ. Tātad secinājums šobrīd – no garajām rindām uz valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu vēl ilgu laiku neizvairīsimies.

Video

1 komentārs