Mediķi pandēmijas laikā arvien vairāk cieš no depresijas un trauksmes

1 komentārs

Jau pirms Covid-19 pandēmijas izdegšana darbā bija bieži sastopama mediķu vidū, taču tagad situācija ir kļuvusi vēl nopietnāka, atzīst nozares pārstāvji. Lai saprastu reālu situāciju, šodien, 15. septembrī, prezentēs īpašu pētījumu par mediķu psihisko veselību šajā laikā. Ar pētījuma galvenajiem rezultātiem TV3 raidījumā “900 sekundes” iepazīstināja Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatikas un psihoterapijas katedras vadītāja profesore Gunta Ancāne.

Pētījuma mērķis ir izsekot tam, kā mainās veselības aprūpes personāla depresijas un trauksmes rādītāji Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā. Pirmie dati tika ievākti Covid-19 pandēmijas sākumā 2020. gada aprīlī un maijā no medicīnas iestādēm visā Latvijā. Kopumā pētījumā piedalījās vairāk kā 800 mediķu. Jau pirmajā posmā tika konstatēts, ka depresija uzrādījās 24%, bet trauksme 17%.

“Domāju, mēs labi saprotam, ka jau pirms pandēmijas izdegšana bija bieži sastopama mediķu vidū, taču tagad situācija ir kļuvusi vēl nopietnāka,” saka Laura Valaine, “mediķi tiek aptaujāti ik pēc trīs mēnešiem, un dati rāda, ka vissmagākā situācija bija 2021. gada februārī, kad depresija tika konstatēta 43%, bet trauksme 29% respondentu. Jāpiebilst, ka pašreiz runa nav par agrīnām iezīmēm, bet gan par klīniski nozīmīgiem simptomiem, kur būtībā nepieciešama ārstēšana.”

1 komentārs