Medicīnisko aizsarglīdzekļu valstī šobrīd pietiek vienam mēnesim

3 komentāri

Medicīnisko aizsarglīdzekļu valstī šobrīd pietiek vienam mēnesim, taču vēl nepieciešami miljoniem aizsargmasku un citu drošības līdzekļu, nodrošinot rezerves vismaz trim mēnešiem.

Lai dotu iespēju krīzes apstākļos izdzīvot vietējiem ražotājiem, atvieglotas sertifikācijas prasības.

Medicīnisko aizsarglīdzekļu rezervju izveidošanai, Latvijai ik nedēļu ir nepieciešami vairāk nekā 600 000 ķirurģisko masku un 200 000 respiratoru. Eiropā tādu krājumu nav, un vienīgā valsts ar lielām ražošanas jaudām, kas tirgū piedāvā, piemēram, aizsargmaskas, ir Ķīna. Tās ražo pietiekamā daudzumā, bet neiztur Ķīnas loģistikas sistēma, traucētas ir piegādes.

“Šī te Covid-19 krīze mums parādīja labāk nekā mūsu pagājuša gada iepriekšējās mācības, ko nozīmē, ka ir garas piegādes līnijas, kad katra valsts domā par sevi, kad mēs nespējam paši savu industriju attīstīt. Saskaroties uz šo vai uz citām krīzēm, mēs nevarēsim paļauties tikai uz to, ka kāda trešā valsts ir vienīgā, kas spēj šāda veida vienkārša tipa produktus piegādāt esot tik tālu, ar tādām transporta izmaksām,” norāda aizsardzības ministrs Artis Pabriks (”Attīstībai/Par!”)

Šobrīd medicīnas iestādēm tik nepieciešamo aizsarglīdzekļu pietiek vienam mēnesim, bet rezerves jānodrošina vismaz trijiem. Lai krīzes situācijā mazinātu atkarību no Ķīnas un palīdzētu vietējiem uzņēmējiem – atvieglotas sertifikācijas prasības.

“Ja mēs būtu kara apstākļos, tad nu mēs neprasītu vienmēr dokumentus aizsargmaskām, ja mēs varētu to lietot, mēs lietotu, tas ir arī šajā situācijā. Mums ir svarīgi, lai šiem piegādātājiem būtu attiecīga kvalitāte, lai viņi spētu laikus piegādāt, atbilstu cenas kritērijiem, un vēl ir svarīgi redzēt, lai šie uzņēmēji nedzīvo kā viendienīši, nu saražojām Covid-19 krīzei, krīze beidzās, un tad mēs prasīsim atbalstu,” bilst Pabriks.

Vienlaikus tiem uzņēmējiem, kuriem nāksies pārorientēt līdzšinējo biznesu uz aizsarglīdzekļu ražošanu, būs pieejams atbalsts grantu veidā. Uzņēmēju interese esot liela.

“Šobrīd ir identificēti 246 tekstila nozares uzņēmumi, kuriem tas ir interesanti, un 68 uzņēmumi, kuri jau šobrīd ražo individuālos aizsardzības līdzekļus. Tie var saražot pietiekami lielus apjomus, kas ir mērāmi desmitos un simtos tūkstošos masku nedēļā. Ir skaidri definētas viņu problēmas ar izejvielām, kas ir nepieciešamas, lai šādos apjomos ražotu. Mūsu atbalsts plānots caur pārstāvniecībām. Mēs sniegsim atbalstu izejvielu meklēšanā,” norāda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Tiesa, gan sabiedrībā, gan amatpersonu vidū jau uzvirmojušas diskusijas par iepirkumu sadārdzinātām izmaksām vai neatbilstošu pretendentu izvēli. Kā viens no piemēriem, – jautājums par iepirkumu, kas noslēgts ar uzņēmumu, kas atrodas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) parādnieku sarastā. Veselības ministre Ilze Viņķele  (“Attīstībai/Par!”), skaidrojot situāciju, norādīja: “Vēlos uzsvērt, ka šajā situācijā primārais ir, lai mediķis ir aizsargāts, nevis tas kādā uzņēmuma darbības formā un kādās attiecībās ar valsti tas ir. Neiebaidīsim ierēdņus bez vajadzības. Ja mēs paralizēsim ierēdņus, turot nepārtraukti viņus aizdomās par to, ka kaut kas tiek pirkts nepareizi, šķībi vai vēl kaut kā, mēs faktiski varam nonākt situācijā, kur ierēdņu vienīgā izvēle būs šo lēmumu nepieņemt.”

Latvijā līdz šim bija tikai viens medicīnisko aizsargmasku ražotājs, kurš atbilda visiem sertifikātiem. Aizsardzības ministrs akcentē, – pretendentiem jāņem vērā, ka arī turpmākajos iepirkumos visi nebūs uzvarētāji.

“Ja mēs gribam katram pielikt klāt trīs policistus un par katru parakstu paprasīt vēl trīs parakstus, tad, mīļie draugi, mēs iepirksim tās maskas un aizsarglīdzekļus tad, kad mums būs nevis Covid-19, bet jau Covid-25,” norādīja Pabriks.

Par iepirkumiem atbildīgā Saeimas Publisko izdevumu komisija ceturtdien izplatīja paziņojumu, kurā norādīts augstais korupcijas, negodprātības un publisko līdzekļu izšķērdēšanas risks. Tas krīzes aizsegā jau esot novērojams. Ceturtdien valdība lēma, ka ministrijām reizi nedēļā būs jāiesniedz Valsts kancelejai informācija par Covid-19 seku mazināšanai piešķirtā finansējuma izlietojumu, lai to varētu publicēt.