Māte mērķtiecīgi izolē meitu no tēva. “Bijusī sieva man cenšas atriebties caur meitu!”

4 komentāri
Māte mērķtiecīgi izolē meitu no tēva. “Bijusī sieva man cenšas atriebties caur meitu!”

Vecāku šķiršanās gadījumā bieži lielākie cietēji ir tieši bērni, jo viņiem šis var izrādīties emocionāli smagāks pārdzīvojums nekā pašiem pieaugušajiem. Lai gan vecāki savas attiecības kā dzīves partneri izlēmuši beigt, bērni no vecākiem šķirties nav gatavi, tāpēc pārdzīvo un uztraucas par to, kā notiks turpmākā tikšanās ar abiem vecākiem. Diemžēl dažreiz situācija izvēršas īpaši dramatiska, kad viens no vecākiem nerespektē bērna vēlmes un ar savu bijušo dzīvesbiedru tikties neļauj, nereti spītējot pat likuma noteiktajai kārtībai.

Ivars ir 13 gadīgas meitas tēvs. Šķirot laulību, viņam ar meitu tika noteiktas saskarsmes tiesības konkrētās mēneša dienās un pulksteņlaikos, taču bērna māte ne tikai liedza tikšanos ar meitu, bet arī neļāva meitai ar tēvu brīvi sazvanīties. Turklāt tagad, kā apgalvo Ivars, māte ar manipulācijām panākusi pagaidu aizliegumu tēvam tikties ar meitu it kā piedzīvotās vardarbības dēļ.  Pēc Ivara domām, viņa bijusī sieva pārkāpj ne tikai viņa, bet arī bērna tiesības kontaktēties ar tēvu. Viņš uzskata, ka māte manipulē ar meitu, kā arī melo viņai, lai panāktu sev vēlamo rezultātu – abu atsvešināšanos.

“Bijusī sieva patvaļīgi pārkāpa noteikto tiesas lēmumu, nomainīja meitas telefona numuru. Turklāt meitai tika pateikts, ka ar mani viņa var sazināties tikai caur mātes telefona numuru. Tomēr no mātes telefona meita centās nezvanīt, jo sarunas tika ierakstītas un pēc tam noklausītas. Savu jauno telefona numuru meitai man dot bija stingri aizliegts, un par to viņa ļoti pārdzīvoja. Tad, kad meita aizbrauca pie jaunākā brāļa, uzreiz man zvanīja no brāļa sievas telefona, jo tur varēja ar mani brīvi sarunāties. Noliktajās dienās arī katru reizi nevarēju tikties, jo man ir veselības problēmas un bija jāapmeklē procedūras. Meitas māte man cenšas atriebties caur meitu, neapzinoties, ka nodara viņai lielas sirdssāpes. Nevaru meitu ne satikt, ne sazvanīties. Nesaprotu, kāpēc tieši meitai jācieš no šādas naidīgas attieksmes, kas nāk no mātes? Dēla sieva ir stāstījusi, ka mana bijusī sieva vairākkārt dzinusi meitu laukā no mājām, sakot, ka viņa traucē viņai dzīvot, traucē sakārtot personīgo dzīvi. Viņa uz meitu pastāvīgi bļaujot un kliedzot, nepērkot apģērbu, apavus un citas svarīgas lietas, kas nepieciešamas. Uzskatu, ka arī šeit tiek rupji pārkāptas bērna tiesības. Kad ar meitu tikāmies atļautajos laikos, viņa ļoti priecājās, kad pirku viņai visu, ko vēlējās. Māte neļauj meitai arī apmeklēt baseinu, kuru viņa iepriekš apmeklēja ar lielu prieku, un nerada iespēju apmeklēt citus radošus un intelektuāli attīstošus pulciņus. Uzskatu, ka ar manu bērnu manipulē, lai panāktu vēlamo rezultātu, kā arī mana meita ir šīs absurdās situācijas ķīlniece, kuras likumīgās tiesības tiek ignorētas. Ar dažādām manipulācijām mana bijusī sieva ir panākusi, ka pret mani ir noteikts pagaidu liegums it kā vardarbības dēļ. Lūdzu bāriņtiesu izvērtēt objektīvā sarunā klātienē ar manu meitu, kāda ir reālā situācija – vai viņa vēlas apmeklēt baseinu, vai mamma uz viņu kliedz un vai viņa vēlas sazināties ar savu tēvu bez visādiem ierobežojumiem.”

Savas pārdomas par situāciju pauž ģimenes psiholoģijas centra “Līna” psiholoģe un psihoterapijas speciāliste Līga Bernāte:

“Bieži vien, kad vecāki ir sīvā konfliktā, bērns pat iemācās izlikties viena vai otra vecāka klātbūtnē un reaģē tā, kā no viņa sagaida, jo viņš grib satikt abus vecākus, bet nevēlas, lai kāds tiktu apbēdināts vai sadusmots. Tā ir milzīga emocionālā spriedze. Manā pieredzē bērns, lai kāds būtu vecāks, pat ar vardarbīgām izpausmēm, tomēr vēlas ar vecāku satikties. Tas nenozīmē, ka uz pāridarījumiem tiek pievērtas acis, tas tikai parāda to, cik svarīga bērnam ir ģimene un vecāki kā tādi. Neskatoties ne uz ko. Protams, katrs gadījums jāizskata atsevišķi – kas atbilst patiesībai un tiešām ir pamats satraukumam, bet kur tomēr notiek manipulācija. Tieši tāpēc jautāt bērnam par to, kurš no vecākiem ir labāks, nozīmē pajautāt apmēram – kuru kāju tev nocirst – labo vai kreiso. Tāpēc galvenais uzdevums ir pieaugušajiem strādāt ar sevi, ar savām emocijām, savu pagātni, lai saprastu, kas ir tas, kas mūs pie šādām sajūtām vai rīcības ir aizvedis. Kāpēc es krāju sevī šīs dusmas, kā tas tik tālu ir aizgājis. Ir jāmēģina saprast sevi un savas attiecības ar otru, nevis jāizmanto bērns kā līdzeklis, lai realizētu, piemēram, kaut kādu atriebību, naidu pret savu bijušo partneri. To, kādas patiesībā ir vecāku attiecības ar bērnu vai kāda ir īstā situācija, var novērot arī kopīgajos apmeklējumos pie psihologa vai tikšanās laikā trešās personas klātbūtnē. Ja viens no vecākiem neierodas, regulāri kavē vai ir kaut kādi aizbildinājumi, kas atkārtojas, tad ir skaidrs – ar attieksmi un vēlmi attiecības sakārtot viss īsti nav kārtībā, kaut gan vārdos un iesniegumos parādās cita aina. Tad šie apstākļi arī tiek ņemti vērā. Bet, ja otrs vecāks vēlas tikties, pilda nosacījumus un visas norunas, tad bērnam tikties būtu jāļauj, jo tas psiholoģiski ir vislabākais variants, it sevišķi, ja bērns šādu vēlmi pat izrāda.”

Atgādinām, ka sociālās kampaņas “Bērns kā ķīlnieks vecāku konfliktā” ietvaros šobrīd tiek pastiprināti runāts par bērna izjūtām, esot starp karojošiem vecākiem, un iespējamajām sekām bērna tālākajā dzīvē.