Māte lūdz palīdzību – tēvs ņirgājas par dēlu invalīdu un aizliedz tikties ar bērnu

2 komentāri
Māte lūdz palīdzību – tēvs ņirgājas par dēlu invalīdu un aizliedz tikties ar bērnu

Kad precēts pāris šķiras un ģimenē ir bērni, scenāriji mēdz būt dažādi. Labākajā gadījumā šis process notiek pārdomāti un izsvērti, pēc iespējas mazāk nodarot pāri kopējām atvasēm, taču nereti vecāku savstarpējās nesaskaņas tomēr ietekmē arī bērnus, jo vecāki gatavi cīnīties par aizbildniecību visiem iespējamiem līdzekļiem, turklāt turpina kaitēt bijušajiem dzīvesbiedriem arī pēc šķiršanās. Ko darīt, ja vienošanās šķietami panākta, bet ar laiku situācija kļūst nekontrolējama?

Agneses (vārds mainīts) dēls invalīds šķiroties nonācis tēva aizbildniecībā, taču viņa ne brīdi nav pārstājusi ar bērnu kontaktēties un interesēties par viņa labklājību. Lai gan šķitis, ka ar bijušo dzīvesbiedru dēlam būs labāki dzīves apstākļi gan fiziski, gan psiholoģiski, izrādījies, ka tas ir tālu no patiesības. Tagad Agnese ir izmisumā, jo viņai šķiet, ka bijušais vīrs un viņas bērna tēvs uzvedas pilnīgi neadekvāti. Viņa vērsusies pēc palīdzības bāriņtiesā.

“Mans dēls ir invalīds, kuru mans vīrs tur ieslēgtu mājās. Man ir pamatotas aizdomas, ka bērnu iespaido emocionāli un fiziski, un nelaiž pie bērna ne bāriņtiesas pārstāvi, ne sociālos darbiniekus, ne pašvaldības policiju. Arī man ar bērnu tikšanās tiek liegta, aizbildinoties ar neadekvātiem ieganstiem. Piemēram, man nepienākas tikšanās ar dēlu, jo neesmu izdeklarējusies no vīra mājas, visbiežāk tēva telefona aparāti ir atslēgti. Kaimiņiene apliecina, ka tēvs ar bērna velosipēda taurīti pīkstina pie kaimiņu vārtiem, tādējādi aicinot uz sarunu un lūdzot pieskatīt bērnu. Ja kaimiņi atsaka, viņš sadusmojas. Tēvs sarunās pa telefonu ļoti bieži piemin ”tumsas spēkus”, kas viņam it kā uzbrūk, kā arī melnas krāsas automašīnas, kas novēro viņa māju un viņa darbības. Viņš ļoti bieži pēdējo divu gadu laikā ir man draudējis, pazemojis bērna klātbūtnē, ir grūdis, spēris, lamājis. Pie nesaskaņām visbiežāk draudēja atņemt mātes tiesības, un, ja es sūdzēšos kādam, tad nekad vairs nesatikšu savu dēlu.

Es un mana meita esam liecinieces, kā tēvs ar siksnu soda mūsu dēlu par nepaklausību. Vēl bērnam ir draudēts ar palikšanu internātā, kur lielie skolnieki iemācīs paklausīt. Tēvs par dēlu regulāri ņirgājas un pazemo, rupji apsauc ar rupjiem vārdiem, kontrolē un aizskaroši komentē bērna tualetes apmeklējumus, vienpersoniski izlemj gan skolas apmeklēšanu, bez ārsta norādījumiem dod bērnam savas sirdszāles. Pēc ilgstošas emocionālās vardarbības esmu novesta līdz nervu sabrukumam un no 28. februāra līdz 29. maijam ārstējos stacionārā, un pēc tam atrados krīzes centrā. Patreiz divas reizes nedēļā apmeklēju psihologu un sadarbojos ar sociālo dienestu un bāriņtiesu, bet diemžēl bez rezultātiem. 25. jūnijā man zvanīja Pēteris un atkal draudēja, ka manu darbību rezultātā ”tumšie spēki” atkal viņam traucē un cenšas atņemt bērnu, tādēļ sods nāks pār mani, manu māti un māsas ģimeni, un ar dēlu satikties lai vairs neceru. Es vairs nezinu, ko darīt, jo pati esmu iebiedēta, bet bērns invalīds atrodas apdraudētā vidē un sliktā aprūpē emocionāli vardarbīga tēva pārziņā, kura psihisko veselību es ļoti apšaubu. Esmu bērna māte, un man ir tiesības audzināt savus bērnus emocionāli un fiziski labvēlīgā vidē!”

Situāciju komentē Anda Sauļūna, VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktora vietniece.

”Laikā, kad arī paši vecāki cenšas saprast, kā rast kompromisu un šķirties, maksimāli saudzējot bērnu, būtiski pieminēt, ka bērnam ir svarīgi tikties ar abiem vecākiem. Šajos apstākļos bērnam ir jājūtas mīlētam un atbalstītam no abu vecāku puses arī tad, ja bērns ikdienā dzīvo pie viena no vecākiem – abiem vecākiem ir jāspēj bērnā nostiprināt pārliecība, ka ir mainījusies situācija, sadzīves apstākļi, bet ne vecāku mīlestība un pieķeršanās bērnam.

No minētā piemēra saprotams, ka mātei patiesi rūp, kas notiek ar dēlu, un viņa jūtas bezspēcīga un izmisusi konkrētajā situācijā. Tāpat no apraksta noprotams, ka mātei nav pārtrauktas aizgādības tiesības, tātad viennozīmīgi viņai ir tiesības tikties ar savu dēlu, piedalīties viņa audzināšanā un aprūpē. Komunikācija ar abiem vecākiem ir būtiska, un, ja vien kāds no vecākiem neapdraud bērnu, tai nevajadzētu būt ierobežotai. Jāņem vērā, ka tikšanās ar savu bērnu nav un nedrīkst būt kā apbalvojums par izpildītām prasībām – bērna tikšanās ar māti var veicināt pārliecību, ka bērns tāpat ir mīlams un vajadzīgs arī tad, ja vecāki vairs nav kopā. Ja bez pamatota iemesla tiek liegtas tikšanās ar bērnu, tas var radīt ļoti spēcīgus pārdzīvojumus, jo bērnam var šķist, ka viņš vairs nav mīlams, ka nav svarīgs vecāku dzīvē. Šādas emocijas ar laiku var radīt būtiskas sekas bērna pašvērtējumā, kas tālāk var ietekmēt to, kā bērns uztver sevi un kā veido attiecības ar citiem. No situācijas apraksta noprotams, ka tēvs, iespējams, fiziski un emocionāli vardarbīgi izturas pret bērnu, kas nav pieļaujams nekādos apstākļos. Minētie apstākļi ļoti rūpīgi būtu jāizvērtē bāriņtiesai, savukārt, ja tēvs turpina liegt mātei satikt savu dēlu, tad viņa var vērsties tiesā ar lūgumu noteikt viņai saskarsmes tiesības ar dēlu. Ņemot vērā, ka aprakstā minēts vēl viens bērns, kurš dzīvo ar māti, svarīgi pieminēt, ka arī šim bērnam ir nepieciešams atbalsts, sapratne un drošības sajūta – ja meita iepriekš redzējusi tēva vardarbību pret māti un tēva vardarbību pret brāli, jāvēro meitas uzvedība, jārunā par piedzīvoto un jāsaprot, vai arī meitai nebūtu nepieciešams speciālistu atbalsts.”

Situāciju no sava skatpunkta komentē arī Valentīna Gorbunova, VBTAI priekšnieka p.i., Bāriņtiesu un audžuģimeņu departamenta direktore:

”Ja mammai ir bažas, ka bāriņtiesa neveic kompetencē esošas darbības, lai pārliecinātos par bērna drošību un/vai vardarbību tēva ģimenē, viņa var vērsties ar iesniegumu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā, kam ir tiesības iepazīties ar bāriņtiesas rīcībā esošo informāciju un izvērtēt, vai bāriņtiesas rīcība atbilst bērna labākajām interesēm. Tomēr jāņem vērā, ka inspekcija nevar iesaistīties vecāku strīda par bērna aizgādības un saskarsmes tiesību realizēšanu risināšanā. Papildus jāteic, ka mammai pastāv arī tiesības ar iesniegumu vērsties policijā, ja ir pamatotas aizdomas par emocionālu vai fizisku vardarbību pret bērnu, protams, paturot prātā, ka par nepatiesu ziņu sniegšanu viņu var saukt pie likumā noteiktās atbildības.”

2 komentāri