Māsas iznes lielāko artilēriju uz sevis – pacientu izmisumu, bailes un agresiju

0 Komentāru
Māsas iznes lielāko artilēriju uz sevis – pacientu izmisumu, bailes un agresiju
ILZE ZVĒRA, F64

Šķiet, šo cīņu nav iespējams uzvarēt. Ārsti un māsas nespēs apturēt nerimstošo plūsmu ar cilvēkiem, tomēr bieži vien viņi palīdz uzveikt šausmīgo diagnozi – vēzis. Stāsts ir par tiem, kas ir dziļi ierakumos un pienes cilvēkiem visu, ko vien var panest visspēcīgākā artilērija. Artilērija ir prasme un zināšanas strādāt ar labāko, kas tevī ir. Māsas ir tās, kas iznes lielāko artilēriju uz sevis – pacientutu izmisumu, bailes un arī agresiju.

Evija Opaļko, kļūstot par māsu ir piepildījusi ilgi lolotu sapni. Iesākumā viņa izmācījās par juristi un ekonomisti, ir strādājusi bankā, bet viņas patiesais aicinājums vienmēr ir bijusi medicīna. Viņa katru pacientu uztver kā atsevišķu indivīdu nevis vienu no tūkstoša: “Viņš katrs nāk ar savu sāpi. Man viņus visus tiešām ir žēl, kas man darbā varbūt pagaidām traucē.”

“Pacienti ir smagi slimi, un viņiem tiek dota ļoti smaga terapija. Tā ir ļoti augsta atbildība man pacientu priekšā. Tas nav tā, ka es vienkārši kaut ko uzrakstu. Es nerakstu, cik tabletes, no kurām var būt kaut kādas nelielas blakusparādības. No mūsu zālēm pacients var arī nomirt, ja mēs neizvērtējam situāciju,” stāsta onkoloģe un ķīmijterapeite Iveta Kudaba.

Daktere norāda, ka svarīgi ir, lai pacients, pirmkārt, pieņem savu slimību un tikai tad būs iespēja cīnīties.

Medicīnas māsu skaits jau ilgstoši ir problēma Latvijā. Arī māsa Mārīte Šulmane norāda, ka no viņu skaita ir atkarīga pašu veselība: “Mums jau prieks, ka nāk jaunie. Jo viņu būs vairāk, jo mums būs vieglāk. Līdzko mēs esam mazāk, mēs vienkārši izdegam.”

Cilvēki, kuri izveseļojas un dodas mājās ir daudz negatīvāki nekā cilvēki, kuri zina, ka diagnoze ir smaga un problēma ir liela, norāda māsa. Viņa saka, ka tie pacienti, kuri nāk uz ķīmijterapiju ir daudz pozitīvāki, jo “cerība laikam mirst pēdējā”.

Pacienti uz ķīmijterapiju Rīgā ierodas no dažādām Latvijas vietām, pat no Daugavpils. “Vasaras karstumā braukt cilvēkam uz ārstēšanu no Daugavpils ir nenormāli,” norāda Iveta Kudaba.

“Pacientiem veidojas dusmas, negācijas, neapmierinātība, vainīgo meklēšana, un tas ir saprotams, jo viņš tajā brīdī absolūti zaudē. Viņš patiesībā zaudē dzīvību,” uzskata onkoloģe.

0 Komentāru