Maijā pret Covid-19 plāno vakcinēt ap 19 300 dažādu nozaru “prioritāro iestāžu” darbiniekus

3 komentāri
Maijā pret Covid-19 plāno vakcinēt ap 19 300 dažādu nozaru “prioritāro iestāžu” darbiniekus
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Maijā pret Covid-19 paredzēts vakcinēt kopumā arī 19 385 dažādu nozaru “prioritāro iestāžu darbiniekus”, tajā skaitā arī deputātus un valdības locekļus, kā arī citus valsts pārvaldes institūcijās strādājošos, liecina Veselības ministrijas (VM) izstrādātais Covid-19 vakcinācijas stratēģijas ieviešanas plāns, kuru otrdien izskatīs valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē.

Vakcināciju šajā gadījumā plānots nodrošināt ar slimnīcu un veselības centru iesaisti, kā arī organizējot izbraukumus. No visiem šajā kategorijā ietilpstošajiem 200 ir valsts pārvaldes institūcijās strādājošie, tostarp deputāti un Ministru kabineta locekļi. Vēl 200 ir veselības nozares darbinieki, kamēr vēl 777 – Latvijas ārvalstu diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību darbinieki un ģimenes.

Tāpat vakcīnas maijā varētu saņemt vismaz 95 Ārlietu ministrijas darbinieki, 2290 mediju nozarē nodarbinātie, 2500 profesionālie skatuves mākslas kolektīvu darbinieki, 6418 satiksmes sektora darbinieki, 1287 finanšu sektorā strādājošie, kā arī 1146 zemkopības un 465 aizsardzības nozares darbinieki.

Minēto 19 385 personu vidū arī būtu 917 iekšlietu nozares darbinieki, 2054 labklājības nozarē strādājošie, 934 tieslietu sektora, kā arī 460 ekonomikas nozares darbinieki.

Vienlaikus maijā arī paredzēts sākt patversmju klientu vakcināciju, tomēr pagaidām netiek minēts, cik personu varētu saņemt vakcīnu. Vadoties pēc VM plāna, vakcināciju šajās iestādēs veiks patversmei veselības aprūpes pakalpojumus sniedzošie speciālisti.

VM publiskotajā grafikā nav informācijas par jūnija mēnesi.

Turpretim no jūlija līdz oktobrim plānots vakcinēt uzņēmumu darbiniekus, tostarp tautsaimniecībai nozīmīgās nozarēs strādājošos, piemēram, pārtikas, sakaru un transporta, farmācijas un tirdzniecības nozares darbiniekus. Tāpat vakcinēt plānots arī darbiniekus uzņēmumos, kur nav iespējams nodrošināt distancēšanos. Konkrēts vakcinējamo skaits nav minēts.

Savukārt gada pirmajos četros mēnešos, kā jau vairākkārt ziņots, vakcīnu saņemtu primāri ārstniecības personas, seniori un riska grupās ietilpstošie. Tādējādi janvārī plānots vakcinēt 29 295 veselības aprūpes darbinieku, vakcinēšanā iesaistot slimnīcas un veselības aprūpes centrus. Šo ārstniecības personu vidū ir 4500 mediķi, kas nodrošina Covid-19 pacientu aprūpi, 50 Valsts asinsdonoru centra darbinieki un 15 316 ambulatorās aprūpes speciālisti un atbalsta personas, kuru vidū ir arī, piemēram, zobārsti, farmaceiti un optometristi.

Gada pirmajā mēnesī vakcīnas saņemtu arī 3000 ģimenes ārstu, 2700 medicīnas studentu, kā arī vēl 4618 slimnīcās strādājošo mediķu, paredz VM plāns.

Janvāri un februāri VM arī plāno vakcinēt 19 598 ilgstošās sociālās aprūpes centru darbiniekus un klientus. Atbilstoši plānā minētajam, vakcināciju veiks iestādes personāls, kā arī attiecīgais ģimenes ārsts. Tāpat paredzēts rīkot izbraukumu vakcināciju.

Februārī arī paredzēts vakcinēt kopumā 187 700 senioru, šim nolūkam izmantojot ģimenes ārstus, veselības centrus un slimnīcas. Vienlaikus, organizējot izbraukumus, plānots vakcinēt arī 22 000 personu ar invaliditāti mājas aprūpē, kā arī viņu aprūpētājus.

Plānots, ka februārī vakcīnu pret Covid-19 saņemtu arī 67 748 valsts nozīmīgu funkciju veicēji, tai skaitā operatīvo dienestu darbinieki, epidemiologi, policisti, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta darbinieki, Nacionālo bruņoto spēku darbinieki un izglītības iestāžu darbinieki.

Martā vakcīnu pret Covid-19 saņemtu 109 804 senioru virs 65 gadu vecuma, kā arī 166 000 personu ar visaugstāko pierādīto risku, proti, ļaundabīgu audzēju pacienti, hronisku nieru slimību pacienti, personas ar Dauna sindromu, kā arī sirds asinsvadu sistēmas slimību pacienti un personas ar aptaukošanos, kā arī otrā tipa cukura diabēta pacienti. Šo personu vakcinācijai izmantotu slimnīcas, ģimenes ārstus un veselības centrus, kā arī rīkotu izbraukuma vakcināciju.

Turpretim aprīlī plānots vakcinēt 131 847 senioru vecumā no 60 līdz 64 gadiem, šim nolūkam izmantojot slimnīcas, ģimenes ārstus un veselības centri, kā arī rīkojot izbraukumus. Tāpat aprīlī paredzēts vakcinēt 166 000 personu ar augstu pierādīto risku, tostarp bronhiālās astmas, smadzeņu asinsvadu slimību, cistiskās fibrozes, demences un pirmā tipa cukura diabēta pacientus. Šajā kategorijā arī ietilpst personas ar HIV infekciju, onkoloģisko slimību pacienti un personas ar lieko svaru.

Vienlaikus aprīlī vakcīnu pret Covid-19 saņemtu personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem, kam ir noteiktas hroniskas un imūnsupresējošas slimības.

No augusta līdz decembrim vakcināciju plānots nodrošināt pārējiem sabiedrības locekļiem, kas vakcināciju nav saņēmuši iepriekš.

Līdz ar to, atbilstoši VM aplēsēm, kopumā tiktu sasniegta vakcinācijas aptvere no kopējā iedzīvotāju skaita 82% apmērā.

Ministrija plānā skaidro, ka Imunizācijas valsts padome rekomendējusi pēc iespējas ātrāk paplašināt vakcinējamo personu grupas, tiklīdz būs pieejams pietiekams vakcīnu skaits, sākot prioritāro grupu vakcināciju, kas nav iekļautas pirmajās divās vakcinēšanas fāzēs, lai varētu pēc iespējas ātrāk uzsākt senioru vecuma grupā no 60 gadiem un cilvēku ar hroniskām slimībām vakcināciju, negaidot brīdi, kad tiks pabeigta visu veselības aprūpes speciālistu vakcinēšana.

Tāpat rekomendēts pedagogu vakcināciju nodrošināt pēc iespējas ātrāk.

Padome arī norādījusi, ka prioritāri vakcinējamo personu grupā jāiekļauj medicīnas studenti, jo viņi var tikt iesaistīti Covid-19 pacientu aprūpē krīzes gadījumā. Tāpat tiek rekomendēts veikt citu iespējamo Covid-19 pacientu aprūpē iesaistāmo personu informēšana par vakcīnas pieejamību šajā grupā.

Jau ziņots, ka Latvijas Covid-19 vakcinācijas plāna īstenošana pamatā tiek saistīta ar “AstraZeneca” vakcīnām, bet galvenās vakcinēšanas jaudas varētu nodrošināt ģimenes ārsti un privātās ārstniecības iestādes, liecina VM izstrādātais Covid-19 vakcinācijas stratēģijas ieviešanas plāns.

Plāns valdībā tiek skatīts pēc tam, kad gan premjers Krišjānis Kariņš (JV), gan atsevišķas politiskās partijas ir veltījušas pārmetošus jautājumus VM par to, ka Latvijai trūkstot “skaidra un ikvienam saprotama vakcinācijas pret Covid-19 plāna”. Politiķu neizpratni raisījuši jautājumi, kāpēc vakcinēšanas pirmajās dienās Latvijā vērojams zems temps, kas, piemēram, atpaliek no kaimiņvalsts Lietuvas, un kāpēc veselības nozare plānojusi iegādāties salīdzinoši mazu skaitu “Pfizer” vakcīnu, kas pašlaik vismaz Eiropas Savienībā ir vienīgās apstiprinātās un lietojamās vakcīnas pret Covid-19.

VM iesniegtais plāns liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī lielākais potenciālais vakcinēšanas apjoms tiek saistīts ar “AstraZeneca” vakcīnām, kuru apstiprināšana Eiropas Zāļu aģentūrā (EZA) pašlaik ir aizkavējusies.

3 komentāri