Mācīt domāt, nevis likt iekalt faktus – praksē ievieš jaunās izglītības satura metodes

0 Komentāru

Vismaz pēdējo desmitgadi Latvijas skolēni starptautiskos novērtējumos parāda savas zināšanas kā viduvējas, turklāt gadiem ilgi rezultāti neuzlabojas. Cerībā sekmēt skolēnu sniegumu, ministrija gatavojas reformēt mācību saturu. Dažas skolas gājušas laikam pa priekšu un pēc jaunām metodēm pasniedz jau tagad.

Viena no šādām skolām ir Smārdes pamatskola. Mācības šeit nenotiek, skolotājam tikai stāvot klases priekšā un stāstot jauno vielu vai liekot rēķināt. Galvenais uzsvars – likt skolēniem pašiem strādāt un pašiem arī domāt.

Domāt, nevis iekalt

Skolotājs Jānis Čilipāns pie šādas darba metodes nonāca pēc tam, kad sāka analizēt savu darbu, apdomājot, cik no mācītā bērni ir uztvēruši. Un nonāca pie secinājuma, ka mācīšanas procesā jāmaina uzsvari.

Jānis Čilipāns, Smārdes pamatskolas fizikas skolotājs
Mana pieredze rāda, ka, vienkārši izstāstot, var neatcerēties. Bet te pats ir apskatījies, pats izdarījis secinājumus, pašam būs skaidrs, kas notiek.

Fizikas stundā bērniem jāpēta elektriskās strāvas patēriņš. Darbs notiek grupās un savus novērojumus skolēni pieraksta darba lapās, pirms tam noklausoties skolotāja skaidrojumu.

Ielieku režīmu, uzlieku virsū, cik rāda? Nulle. Kāpēc, jo patērē taču? Ir divi vadi – pa vienu strāva iet uz vienu pusi, pa otru uz otru. Magnētiskie lauki pārklājas un dzēšas.

Stunda paiet, skolēniem pētot, cik daudz katra ierīce patērē. Jānis Čilipāns atzīst, ka katru stundu šādi neizdodas pavadīt, jo teorija arī jāmāca. Nav arī viegli katru dienu izdomāt veidu, kā mācību vielu pasniegt atraktīvi.

Jānis Čilipāns, Smārdes pamatskolas fizikas skolotājs
Tas nozīmē smagu darbu. Arī līdzekļus. Šinī reizē dabūt bezkontakta ampērmetrus, jo skolai tādu nav. Man pašam viens bija, pārējos dabūju no draugiem elektriķiem.
Vieglāk, protams, ir paņemt vecu veco stundu plānu un laist pa vecam. Ja gribam, lai bērnam paliek, ir jārada apstākļi. Ja mēs šādi liksim pašiem analizēt, rezultāti būs labāki. Ja tikai iekalt, diez vai domāšana attīstās.

Skolotājs novērojis, ka pēc šīm metodēm skolēnu rezultāti uzlabojas un, ne mazsvarīgi – rodas arī interese par priekšmetu. Turklāt, kā pierāda arī Smārdes vēstures skolotājas pieredzes, dabaszinātnes nebūt nav vienīgās, kur šādas metodes var veiksmīgi pielietot.

Jānis Čilipāns, Smārdes pamatskolas fizikas skolotājs
Vēstures priekšmets ir domāšana – tur ir cēloņi, sekas, process. Tā ir analīze. Ja skolotājs nepasaka priekšā, viņš jau pats nonāk pie tā secinājuma. Viņš jau ir nodarbināts, viņam nav laika domāt par kaut ko citu. Redzējāt, rēķinos viņi izmanto mobilo telefonu, bet neviens nečato, jo nav laika.

Skolotājiem jāmainās līdzi

Aptuveni šādi mācību stundas varētu izskatīties tad, kad spēkā stāsies jaunais mācību modelis, kas balstīsies uz kompetenču veidošanu. Galvenais uzdevums – attīstīt kritisko domāšanu, analizēšanu un iedziļināšanos, lai vienā priekšmetā apgūto tālāk izmantotu citos.

Daļa skolu jauno modeli jau sākušas izmēģināt, bet visās skolās to ieviesīs nākamgad un tā pakāpeniski līdz 2023.gadam. Šā gada laikā taps metodiskie materiāli, kā arī skolotājiem tiks piedāvātas apmācības.

Dace Namsone, jaunā izglītības satura izstrādātāja
Šīs reformas turpina virzienu, kas sākās 2006. gadā. Daudzas lietas būs tālāk izmantojamas. Ir skaidrs, ka vienkārši tas noteikti nebūs. Jo tas prasīs mainīt domāšanu, kā veidot stundu. Domāšanas maiņa ir ilgs process.

Novērojumi rāda, ka pašlaik pastāv liela atšķirība starp to, ko dažādi skolotāji klasē spēj izdarīt. Reformas īstenotāji atzīst, ka būs jāpieliek liels darbs, lai visi skolotāji pārmaiņām būtu vienlīdz gatavi.
0 Komentāru