Lūšu populācijas saglabāšanai aicina pārtraukt to medības Latvijā

10 komentāri

Lūšu populācijas saglabāšanai nevalstiskās organizācijas aicina pārtraukt to medības Latvijā. Tiek sagaidīta atbildīgo valsts institūciju nekavējoša rīcība jau drīzumā gaidāmajā medību sezonā, nosakot lūšiem nulles limitu.

Latvija ir vienīgā valsts Baltijā, kur atļauts medīt šo vērtīgo un stingri aizsargājamo sugu. Pēdējos gadus Latvijā lūšu medību sezonā, kas ilgst no 1. decembra līdz 31. martam, ļauts nomedīt 150 šīs sugas pārstāvju. Vienu gadu pat bija izņēmums un zaļā gaisma tika dota 175 lūšu nomedīšanai. Taču Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” jaunākais pētījums liecina, ka lūšu populācijas stāvoklis  ir pasliktinājies. Tamdēļ Vides konsultatīvā padome aicina glābt lūšus, un noteikt nulles limitu lūšiem tuvojošā medību sezonā.

“Mēs zvanām šos trauksmes zvanus un sakām: darām kaut ko steidzīgi. Zinot, kāda ir sugu daudzveidības un biotopu samazināšanās globālā pasaules līmenī un Eiropā, tad mums liekas, ka lūsis ir suga, kas visai Latvijai ir vērtīga. Šobrīd to izmanto tikai viena interešu grupa, kas ir mednieki, kas šo limitu tur augstu un šo sugu izmanto. Tās ekonomiskās intereses, biznesa intereses, tur dabas aizsardzība nestāv tuvumā,” norāda biedrības “Latvijas ainavas” pārstāve Astrīda Notte.

Savukārt Valsts mežzinātnes institūta ”Silava” zoologs Jānis Ozoliņš pauž: “Trauksmes signāls pēc mūsu pētījumiem ir tas, ka pēdējos divos gados lūšiem ir parādījusies dzimumu disproporcija, proti, vairāk tēviņu nekā mātīšu. Divi gadi vēl neko neliecina, bet zīdītāju populācijā mātīte tomēr ir tas galvenais, kas nosaka to tālāko virzību un attīstību.”

Tāpat vairs nav sastopami īpaši veci lūši no nomedītajiem. Tas nozīmē, ka populācija ir jauna. No vienas puses – tas ir labi, no otrs – vecie dzīvnieki arī dabā ir vajadzīgi. Tāpat metiena lielums ir sarucis.

Tiesa, attiecībā uz lūšu medību aizliegumu Ozoliņš gan norāda, ka tā būtu pārspīlēta attieksme.

Valsts meža dienests ir nolēmis pieņemt mērus. Proti, balstoties uz zinātnieku datiem, ierobežot lūšu medības – tās sāktos nevis 1. decembrī, bet ar 1. janvāri un noslēgtos marta vidū – divas nedēļas agrāk.

“Tas decembris ir vairāk saistīts ar cilvēku uztveri, ka medībās nogalina pieaugušos dzīvniekus, un mazuļi var aiziet bojā, risks protams pastāv, bet tai pat laikā, ja no populācijas viedokļa raugās, tad vērtīgāka ir mātīte pavasarī, kad ir riests. Tas, ka satraucās, ka daudz mazuļus nomedī, tas normāli, jāsatraucas, ja nomedī reproduktīvais vecums,” bilst Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.

Tāpat tiks samazināts skaits, cik būs ļauts lūšus nomedīt. Šobrīd spriež par 120 lūšiem 150 vietā.

“Pilnīgi pietiekoši samērīgi tam apdraudējumam, ko šobrīd rāda populācijas demogrāfiskie rādītāji, jo tas apdraudējums nav liels,” saka Ozoliņš.

Jebkurā gadījumā nevalstiskās organizācijas norāda, ka nav īsti skaidrs, cik liela tad Latvijā vispār ir lūšu populācija. Skaitļi dramatiski pretrunīgi  – no zinātnieku nosauktajiem 200 līdz valsts oficiāli sniegtajiem datiem Eiropas Komisijai, kur norādīts pusotrs tūkstotis. Valsts meža dienests operē ar 700 līdz 800 lielu lūšu populāciju.

Pēc LNT Ziņu sižeta publicēšanas, portāls Skaties.lv saņēma Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Haralda Barvika viedokli par izskanējušo rosinājumu un lūšu populāciju Latvijā.

Barviks norāda, ka “Silava” veiktais pētījums liecina par to, ka ir izmaiņas populācijā, mainījušies ir dažādi faktori, kurus zinātnieki pašlaik vēl nevar izskaidrot, bet populācija ir stabila un strauja pasliktināšanās nav novērota.

“Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, tika uzskaitīti 750 lūši, savukārt šogad pēc Valsts meža dienesta aplēsēm ir 1452 lūši, kas ir divas reizes vairāk, nekā 2004.gadā. Lūšu populācijai Latvijai pēdējo 100 gadu laikā nav klājies tik labi, kā tas ir pašlaik. Piedevām vēl, 13.novembrī VMD notikušajā darba grupā par lūša limita apspriešanu, tika konstatēts, ka VMD dati un zinātnieku iegūtie dati nav pretrunīgi. Ņemot vērā to, ka zinātnieki nespēj izskaidrot dažus pētījumā atklātos faktos, tiek aicināts samazināt medību slodzi, veicot turpmākos novērojumus,” skaidro atvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš norāda, ka lūsis, saskaņā ar Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (1948. gadā dibināta starptautiska dabas un sugu aizsardzības organizācija) datiem, nav apdraudēto sugu sarakstā, tā statuss ir Least Concern (Nav apdraudēts).

“Jānorāda, ka Lietuvā lūšu ir maz, jo šajā valstī nav tam piemērotu dzīvotņu, Lietuvā tikai 33% ir mežu, bet lūsim patīk mežs. Savukārt Igaunijā problēma saistīta ar lielo vilku skaitu un lūša barības – stirnas – skaita samazinājumu ilgtermiņā. Latvijā šādu problēmu nav,” skaidro Barviks.