LU rektors Muižnieks: Nākotnē studentiem savas studijas būs iespējams kombinēt no dažādām fakultātēm Sadarbībā ar Latvijas Universitāti

3 komentāri

Pēdējo gadu laikā Latvijas Universitātes (LU) attīstības bijusi strauja, un ir uzbūvētas un atvērtas ”Dabas māja” un ”Zinātņu māja”, līdz ar ko mūsu universitāte pacēlusies jaunā līmenī un kļuvusi krietni pievilcīgāka arī starptautiskajā arēnā. Par jau sasniegto un plāniem nākotnē stāsta rektors Indriķis Muižnieks.

LU ”Dabas māja” darbojas jau kopš 2015. gada septembra

Latvijas Universitātes ”Dabas māja” jeb Dabaszinātņu akadēmiskais centrs ir Latvijas Universitātes piecu dabaszinātņu fakultāšu kopīgs akadēmiskais centrs Torņakalnā, Rīgā. ”Dabas māja” ir pirmā ēka 4,5 hektārus plašajā teritorijā, kur līdz 2023. gadam paredzēts izveidot jaunu LU studentu pilsētiņu, kurā ietilps arī ”Zinātņu māja”, ”Rakstu māja” un citas būves.

Kā norāda rektors, LU ir ļoti apmierināta ar šo projektu: ”Tā iespēja būt kopā gan ģeogrāfiem, ķīmiķiem, biologiem, gan vairākiem institūtiem – mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtam, ķīmiskās fizikas institūtam, – tā ir brīnišķīga iespēja sadarbībai. No sākuma man bija tāda sajūta, ka būs grūti šķirties no mūsu vecās ēkas, kas gan nav Raiņa bulvāris, bet, tieši man, Bioloģijas fakultāte, Kronvalda bulvāris, – bet jau ar pirmo lekciju, kas man te bija 2015. gada 9. septembrī , es uzreiz jau jutos šeit kā mājās.”

Papildus pašai Dabas mājas būvniecībai ēkā ir izvietotas jaunas iekārtas un aparatūras, kas līdz tam brīdim LU nebija pieejams.

Muižnieks arī saka paldies visiem finansējuma devējiem – gan Eiropas savienībai, gan Latvijas valstij, gan pašai Latvijas Universitātei. Jāatgādina, ka pati ēkas būvniecība izmaksāja nepilnus 28 miljonus eiro, kamēr dažādu iekārtu iegādei bija nepieciešami gandrīz 10 miljoni eiro.

Kā vēl vienu lielu plusu Dabas mājai LU rektors min faktu, ka visas ķīmijas laboratorijas atrodas vienuviet – gan no jauna iegādātās, gan vecās iekārtas. Līdz ar to, pirmkārt, pieejams krietni plašāks analīžu spektrs un, otrkārt, šīs iekārtas ir vieglāk apkopjamas un uzturamas.

Kopš 2019. gada janvāra vaļā ir arī ”Zinātņu māja”

LU ”Zinātņu mājas” koncepts ir līdzīgs ”Dabas mājai”, lai gan iekārtojums un interjers abām ēkām būtiski atšķiras. ”Zinātņu mājā” pārsvarā atrodas zinātniskie institūti, no kuriem lielākā daļa strādā fizikas un medicīnas virzienā. Tāpat ēkā atrodas Medicīnas fakultāte, kā arī Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte.

Reāls darbs ”Zinātņu mājā” aizsākās vien šā gada februārī, taču jau tagad rektors Indriķis Muižnieks paredz, ka šī ēka būs vismaz tikpat liels panākumu stāsts, kā tas ir ar ”Dabas māju”.

Akadēmiskā pilsētiņa vēl pamatīgi augs

Šobrīd LU jau darbojas divas no jaunajām akadēmiskās pilsētiņas ēkām – ”Dabas māja” un ”Zinātņu māja”, nākamās rindā ir studentu dienesta viesnīcas, ēka viesiem sporta komplekss, kā arī ”Rakstu māja”, ”Tehnoloģiju māja” un ”Veselības māja”.

Kā norāda Muižnieks, tad ļoti būtisks tālākās attīstības virziens ir ”Tehnoloģiju māja”, jo būs iespējas LU zinātnieku izstrādes pārbaudīt plašākā mērogā, kā arī daudz efektīvāk sadarboties ar uzņēmējiem.

Liels ieguvums gan LU, gan sabiedrībai kopumā būs arī plānotā ”Veselības māja”, kas būs vienota ambulatora tipa veselības pakalpojumu sniedzoša iestāde.

”Tas viss [LU akadēmiskā centra elementi – red.] lieliski mijiedarbojas, viens otru papildina. Jaunās tehnoloģijas no ”Tehnoloģiju mājas” uz ”Sporta māju”, jaunās zināšanas no ”Zinātņu mājas” tālāk uz ”Tehnoloģiju māju”. Tas ir tāds dzīvotspējīgs pilns komplekss,” saka Muižnieks.

Latvijas Universitātes popularitāte aug

Ņemot vērā LU attīstību, tostarp ”Dabas mājas” un ”Zinātņu mājas” esamību, universitātes popularitāte aug. Muižnieks norāda, ka viņam zināmi vairāki gadījumi, kad uzzinot, kādā līmenī šobrīd ir LU, cilvēki apgalvo, ka būtu to zinājuši iepriekš, tad viņu nākotnes ceļš noteikti saistījies ar Latvijas Universitāti.

Kas attiecas jauno studentu uzņemšanu Latvijas Universitātē, Muižnieks ir cerīgs. ”Būtiskākais šobrīd, lai sāktu un sekmīgi studētu Latvijas Universitātē, ir būt aktīvam un ieinteresētam tajā jomā, ko jūs pēc vidusskolas būsiet izvēlējušies savām studijām,” saka rektors Indriķis Muižnieks.

Muižnieks arī atgādina, ka gadījumā, ja arī studentam sanāk izvēlēties neīsto studiju programmu, tad pirmā semestra laikā vēl pastāv iespēja mainīt studiju programmas.

Ieskicējot nākotnes plānus, rektors norāda, ka LU plānos ir palielināt ārvalstu pasniedzēju skaitu, kas šobrīd vēl nav tik liels, cik gribētos. Tāpat ir plāns audzēt arī ārvalstu studentu skaita īpatsvaru no pašreizējiem 5% līdz 10%. Tajā pat laikā uzsvars joprojām paliek uz Latvijas studentiem, apgalvo rektors.

Rektors Muižnieks ieskicē potenciālo studiju nākotni

”Es domāju, ka pēc 10 – 20 gadiem mums būs pavisam citāda studiju programmu struktūra. Nebūs vairs šaurā norobežošanās pa studiju virzieniem, jomām, bet būs iespējas savas studijas daudz elastīgāk kombinēt, izvēloties dažādu fakultāšu piedāvājumus. Būs iespējas kombinēt savas studijas kopā ar citu studiju virzieniem vai programmām, taisīt darba grupas un risināt jau kādu problēmu jau studiju laikā, ” savu redzējumu ieskicē Indriķis Muižnieks.