“Ļoti īpašs puika, kurš agrā vecumā izcīnīja milzīgu cīņu.” Kā tagad klājas “Latvijas lepnumam” Robertam Aseriņam

2 komentāri

Vēl tikai daži mēneši un notiks tradicionālā “Latvijas lepnuma”ceremonija. “Latvijas lepnuma” pārraide jau ilgus gadus ir viens no siltākajiem brīžiem Ziemassvētku laikā. Vēl nav par vēlu nominēt kādu šim titulam – kādu, kurš ar savu rīcību vai dzīvesstāstu var kļūt par paraugu vai iedvesmu citiem.

Pirms diviem gadiem par “Latvijas lepnumu” kļuva pusaudzis Roberts Aseriņš.

Toreiz vēl pamatskolas audzēknis Roberts “Latvijas lepnuma” balvu ieguva nominācijā “iedvesmotājs”.  Vecumā, kad viss vēl ne vien priekšā, bet ļoti tālu priekšā, Robertam diagnosticēja smadzeņu audzēju.

Toreiz par viņa stāstu uzzināja visa Latvija. Par to, kā nevis vēzis uzvarēja viņu, bet otrādi. “Mammai pateicu: “esmu gandrīz vesels, tad jau būšu “Latvijas lepnumā”. Laikam jau aizgāja augšā tas pie Dieva un kaut kā piepildījās.  No sākumā nevarēju aptvert, ka esmu izvēlēts par ”Latvijas lepnumu”,jo tas ir tāds gods un to jau tādā vecumā nemaz nevar sasniegt, kādā es biju,” saka Roberts.

Ar Robertu TV3 Ziņas tikās vienā no brīvajiem brīžiem. Starp fizioterapiju un skolu. Nevar nepamanīt, kā dzīve viņam likusi norūdīties. Ir pilnīgi normāli, ka uzzinot diagnozi zem kājām sagrūst zeme un aicinājumi nepadoties šķiet bezcerīgi. Tieši kā iedvesmotāju Robertu atceras un piemin Bērnu Slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

“Viņš tiešām ir ļoti īpašs puika, kurš agrā vecumā izcīnīja milzīgu cīņu šeit pat Bērnu slimnīcas Onkoloģijas nodaļā. Viņš ar to stāstu dalījās un tas ir ļoti svarīgs tiem bērniem, kuri šobrīd ārstējas Onkoloģijas nodaļā. Tā ir cerība, tas vieš cerību, sniedz apņēmību gan pašiem mazajiem pacientiem, gan viņa vecākiem,” saka Dambiņa.

Robertu un Bērnu slimnīcas fondu saista vēl viena lieta. Būdams labdarības akcijas “Labestības diena”  vēstnesis, kurš tieši pateicoties līdzcilvēku ziedojumiem spēja uzlabot savu veselību, Roberts apsolīja savu pirmo algu, kad tāda būs, ziedot Bērnu slimnīcas fondam. Iespēja strādāt, lai gan īsāku laika posmu, pavērās tieši šogad.

“Diemžēl varēja strādāt tikai mēnesi, jūnijā vēl nevarēja strādāt dēļ Covid-19…Man patika! Strādāt ar bērniem bērnudārzā. Mani divi dzīves pamati ir basketbols un bērni,” bilst Roberts.

Savukārt Dambiņa norāda: “Roberts nopelnīja balvu vēl pirms Lepnuma pasniegšanas, gan arī attaisnoja šo godu turot savu solījumu.”

“Latvijas lepnums” atklājot varoņus ne tikai šajā nominācijā, bet arī citās, būs arī šajos Ziemassvētkos. Kas būtu pelnījis par tādu kļūt, lemj līdzcilvēki. Pieteikumu pieņemšana jau notiek.

Iesūtīt stātus šā gada “Latvijas lepnuma” balvai var ŠEIT! 

Stāstus ir iespējams iesniegt līdz 18. septembrim portālā skaties.lv/latvijaslepnums, aizpildot formu, kā arī sūtot vēstules uz “Latvijas Mediju” redakciju Rīgā, Dzirnavu ielā 21, LV 1010.