2 komentāri

Gandrīz katra iedzīvotāja maciņā ir vismaz viena vai divu uzņēmumu izsniegtās klienta lojalitātes kartes, kas parasti paredz īpašas atlaides par pirkumiem. Lai saņemtu kāroto, klientam uzņēmējiem jāatklāj noteikti dati par sevi, piemēram, vārds, uzvārds, dzimšanas diena un kontaktinformācija. 

Raidījums “LNT Ziņu TOP 10” pētīja, cik labi mēs zinām, kas rīkojas ar mūsu un visas ģimenes privātajiem datiem, kurš tos glabā un kā izmanto?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Lojalitātes kartes ir populārs instruments, lai piesaistītu un noturētu klientu. Jo klients vairāk izmanto karti, jo vairāk informācijas uzņēmums uzkrāj. Iegūtos Datus var izmantot, piemēram, īpašu piedāvājumu izteikšanai vai arī, lai tos izmantotu mārketinga vajadzībām, jo uzkrātā informācija var liecināt par klienta iepirkšanās paradumiem, veikalu apmeklējumu biežumu, vidējās pirkuma summas apmēru, klienta dzimumu.

Šie dati uzņēmumiem ir jāaizsargā, saskaņā ar likumu, un tos kontrolē Datu valsts inspekcija. Lai gan pēdējā pusotra gada laikā inspekcija nav saņēmusi sūdzības par nepamatotu datu izmantošanu lojalitātes karšu gadījumā un nav veikusi arī pārbaudes, tomēr tas nenozīmējot, ka pārkāpumu šajā jomā nav.

Veicot pārbaudes no 2013. līdz 2015. gadam Datu valsts inspekcija secināja, ka uzņēmumi ir prasījuši vairāk informāciju nekā tā ir nepieciešama, vai arī sniegta neprecīza informācija par to, kāpēc klienta dati tika apstrādāti. Šīs jomas turpmāk tiks vēl cītīgāk regulētas un uzraudzītas, jo nākamgad spēkā stāsies jauna personas datu aizsardzības regula. Piemēram, uzņēmumi turpmāk drīkstēs pieprasīt datus tikai tik daudz, cik nepieciešams mērķa sasniegšanai.

Kādi dati un kāpēc tos plānots apstrādāt – arī par to jau tagad jāsaņem kartes īpašnieka piekrišana, bet nākotnē šīs prasības būs vēl stingrākas.

Jaunā regula nosaka, ka piekrišana pārzinim būs uzskatāmi jāsniedz, ka tāda vispār bijusi, un ka piekrišana ir arī atsaucama.

Un vēl – jau sākotnēji, rakstot pieteikumu kartes saņemšanai, uzņēmumam būs pienākums informēt, kam datus plānots nodot. Tātad klientam, iespējams, vēl cītīgāk būs jālasa dokumenti, pirms to parakstīšanas, lai pārliecinātos par savu datu drošību. Uzņēmumiem būtiski palielināta atbildība par datu apstrādi un uzglabāšanu, tāpēc lielie uzņēmumi kopumā vērienīgajām izmaiņām jau sākuši gatavoties, piemēram, investējot  IT sistēmu papildinājumos, ārējos auditos,  personāla resursos procesu un dokumentu izvērtēšanā.

Veikalu tīkls “Maxima”, kuram ir vairāk nekā 700 tūkstoši aktīvu karšu, šobrīd vērtē iespējamo ietekmi uz klientiem, ciktāl tas skaidrs, jo vēl nav apstiprināts Latvijas lokālais regulējums par atsevišķiem “atvērtajiem” jautājumiem. Bet lielveikalu tīklā Rimi, kas uztur datus par vairāk nekā 800 tūkstošiem aktīvo lojalitātes karšu, sākta nopietna gatavošanās visās Baltijas valstīs.

Inga Bite
Veikalu tīkla “Rimi” pārstāve

Apseko dažādus procesus, kādā veidā tiek informācija apstrādāta, kādā veidā personas dati uzglabāti, kādā brīdī un, kad tie tiks izdzēsti, lai sekotu regulas noteikumiem. Tas nozīmē mūsu iekšējās izmaiņas, izmaiņas mūsu procedūrās, kādā veidā mēs šos personu datus apstrādājam, ievācam, lai arī mūsu klienti būtu zinoši, un lai zinātu.

Uzņēmuma pārstāve norāda, ka klientiem līdz ar personas datu aizsardzības drošības palielināšanas pasākumiem nebūs jāmaina karšu lietošanas paradumi, tie joprojām saņems īpašas atlaides un apsveikumus jubilejās, tomēr dažas izmaiņas tomēr izjutīs.

“Rimi” klientu datus izmanto galvenokārt lojalitātes sistēmā, bet daļa klientu piekrituši savus datus nodot arī mārketinga vajadzībām.

Šobrīd nav informācijas, ka karšu datus pieprasa, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests, tomēr ir īpaši gadījumi, kad informācija par karti tiek sniegta, piemēram, valsts policijai.

Inga Bite
Veikalu tīkla “Rimi” pārstāve

Jebkuru pieteikumu, ko mēs saņemam, mēs, pirmkārt, ļoti rūpīgi izvērtējam tieši šo personas datu aspektu. Kas nozīmē, vai ir tiešām konkrēts pamatojums šos personas datus mums, kā privātam uzņēmumam dot. Piemēram, tie ir kriminālprocesi vai nozagts naudas maks, kur policija lūdz precizēta, vai karte izmantota, neiesaistot personas datus.

Par to, ka lojalitātes kartēs apkopotā informācija ir vērtīga liecina arī Konkurences padomes lēmums šogad, līdzīgi kā to jau dara citās Eiropas savienības valstīs, sākt karšu informāciju izmantot lēmumu pieņemšanā. No Latvijas aizgājušā veikalu tīkla “Prisma” apkopotie dati no aptuveni 20 tūkstošiem klientu karšu būtiski ietekmēja padomes lēmumu par to, kuram – “Rimi” vai “Maxima” – atļaut atvērt veikalu “Prisma” vietā iepirkšanas centrā “Domina Shopping.”

Bet vēl tālāk karšu izmantošanā plāno iet veselības aprūpē strādājošais “Repharm holdings”, kurā ietilpst aptieku tīkls “Mēness aptiekas”, zāļu vairumtirgotājs, poliklīnikas un laboratorijas. Šobrīd “Mēness aptiekas” klienti, aizpildot iesniegumu un norādot dažus datus par sevi, saņem karti. Veicot pirkumu, tajā tiek uzkrāti punkti un paredzētas atlaides, tomēr kompānija šādas lielveikalu kartēm raksturīgas pieejas – nopērc divus, saņem trešo par brīvu – plāno mainīt.

Dins Šmits
“Mēness aptieka” pārstāvis

“Mēness aptieka” karte šobrīd saglabājas un turpina funkcionēt līdzīgā veidā kā tas notiek šobrīd. Mūsu galvenais virziens šobrīd ir ar veselības plus programmu, šobrīd tā strādā virknē hronisko slimību pacientu. Ja cilvēkam ir šāda slimība, tad piekrītot un atbilstoši parakstot atbilstošu dokumentu, lai piedalītos šajā programmā, cilvēks saņem gan labumus, ja tā var teikt, ārstniecības pusē.

Programmas ietvaros netiek radīta jauna datu bāze – uzņēmums izmanto esošās kopējās veselības nozares sistēmas, piemēram, e-recepšu datu bāzi, bet, parakstot piekrišanu par savu datu izmantošanu, klients atļauj proaktīvi sevi uzrunāt. Piemēram – uz epastu saņemt atgādinājumu par piemirstu obligātu vai ieteicamu ārsta apmeklējumu, vai arī – kartes īpašnieks aptiekā var pierakstīties uz nākamo vizīti pie ārsta.

Tas faktiski nozīmē liela apjoma sensitīvu datu izmantošanu, tomēr “Repharm” vadītājs uzsver, ka personas datu regulas prasības neietekmēs plānus, jo jau tagad holdinga kompānijas strādā ar informāciju par cilvēku veselību, un šos procesus uzrauga gan nacionālais veselības dienests, gan datu valsts inspekcija.

No izdotajām pusmiljons “Mēness aptiekas” kartēm, aktīvi izmantotas tiek ap 200 tūkstoši, bet veselības programmu jau izmanto 12 tūkstoši klientu. Uzņēmuma vadītājs cer, ka ar laiku šo programmu izmantos lielākā daļa “Mēness aptiekas” karšu īpašnieki.

Iespējams, dauzi iedzīvotāji jau aizmirsuši, kādus datus savulaik snieguši, saņemot lojalitātes kartes, kuras šobrīd neizsniedz vien retais uzņēmums. Tomēr nākamgad ne tikai visu lojalitātes karšu gadījumā, bet arī citos uzņēmumos, kas ikdienā strādā ar klientu datiem, piemēram, bankās, sagaida ievērojamas izmaiņas ar datiem saistītos dokumentos.

Foto: kas slēpjas aiz klientu lojalitātes kartēm?

TOP komentāri

  • Raimonds Akmens Šteinerts
    0 0 0

    Raimonds Akmens Šteinerts

    Etalons-finansials genocids un parvietosanas datu noplude arpus iekslietu stukturam.
  • Kaspars Legzdiņš
    0 0 0

    Kaspars Legzdiņš

    Tādēļ arī cilvēkiem ar lielu "skaidro" nav nevienas šīs atlaižu kartes, lai lieku reizi neiečekotos.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl