LLU zinātnieki izstrādājuši pārtikas paku modeli siltu pusdienu pagatavošanai skolēniem

0 Komentāru
LLU zinātnieki izstrādājuši pārtikas paku modeli siltu pusdienu pagatavošanai skolēniem
ĢIRTS OZOLIŅŠ, F64

Pēc Covid-19 programmā tapušā pētījuma zinātniskās izvērtēšanas interesentiem būs pieejams Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātnieku izstrādāts pārtikas paku modelis siltu pusdienu pagatavošanai skolēniem, aģentūru LETA informēja augstskolā.

Lai nodrošinātu skolēniem pilnvērtīgu uzturu attālināto mācību laikā, kad nav iespējams apmeklēt izglītības iestādi un saņemt siltās pusdienas skolā, LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētnieki ir izstrādājuši četru nedēļu pārtikas paku modeli siltu pusdienu pagatavošanai mājās krīzes apstākļos un ārpusskolas aktivitātēs pēckrīzes laikā.

Janmere skaidroja, ka 2020. gada pavasarī, kad Covid-19 pandēmijas dēļ Latvijā tika izsludināta ārkārtējā situācija un izglītības iestādēm bija jāpāriet uz attālināto mācību formu, svarīgs kļuva arī jautājums par mājās esošo skolēnu ēdināšanu un pilnvērtīgu uzturu. Pašvaldības operatīvi reaģēja un komplektēja pārtikas pakas tiem skolēniem, kuri nāk no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm, kā arī valsts piešķirto dotāciju izlietošanai brīvpusdienu nodrošināšanai 1.-4. klases skolēniem.

“Taču to saturs bija atšķirīgs un ne vienmēr pašvaldībām bija iespēja pilnībā ievērot Veselības ministrijas izstrādātās rekomendācijas pārtikas nodrošinājumam pandēmijas laikā, par ko iebildumus publiski izteica vecāki. Turklāt daļa ģimeņu saskārās ar izaicinājumiem pārtikas paku satura izmantošanā un ēdienu pagatavošanā,” norādīja augstskolas pārstāve.

Apzinot situāciju pašvaldībās, LLU pārtikas tehnologi aizvadītā gada vasarā sāka četru nedēļu pārtikas paku izstrādi siltu pusdienu pagatavošanai mājās krīzes apstākļos un ārpusskolas aktivitātēs pēckrīzes laikā. Tādējādi tehnologi sagatavojuši pārtikas paku sastāva piedāvājumu četrām nedēļām, ko turpmāk varēs izmantot pašvaldības, komplektējot pārtikas pakas skolēniem. Tika veikta arī potenciālo ražotāju aptauja, kas var piedāvāt maza apjoma Latvijā ražotu un importētu pārtikas produktu iepakošanu, kā arī apzināti iepakojuma materiāla ražotāji vai importētāji.

Savukārt mājsaimniecībām pētījumā sniegtas praktiskas rekomendācijas maltītes sagatavošanai un veikta ēdienu uzturvielu kalkulācija. Recepšu izstrādē izmantots pārtikas pakā iekļauto produktu sastāvs un tās būs izmantojamas arī gadījumos, ja siltā ēdiena pagatavošana jāuzņemas cilvēkam bez prasmēm ēdienu gatavošanā. Paku sastāvs komplektēts no pārtikas produktiem, kurus var uzglabāt telpas temperatūrā.

“Produktu izvēle pielāgota vienas ēdienreizes izmaksām, atbilstīgi valsts budžeta finansējumam pašvaldībām brīvpusdienu nodrošināšanai 1.-4.klases skolēniem. Pakās tika iekļauti produkti no dažādām pārtikas produktu grupām – maize, putraimi, makaroni un kartupeļi, dārzeņi, zaļumi, augļi un ogas, piens un piena produkti, dzīvnieku vai putnu gaļa vai zivis, olas, pākšaugi un rieksti,” klāstīja LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore Inga Ciproviča.

Viņa skaidroja, ka plānotajās pusdienu maltītēs ir iekļauti ar saliktajiem ogļhidrātiem un olbaltumvielām, minerālvielām un vitamīniem bagāti pārtikas produkti. Turklāt katrā ēdienreizē ir iekļauti vietējie un sezonai atbilstošie augļi un dārzeņi, ievērojot dažādību. Lai veicinātu dārzeņu uzņemšanu, kas ir nepietiekama skolēnu vidū, noteiktās dienās ir iekļautas svaigu dārzeņu uzkodas.

Tāpat profesore atklāja, ka produktu izvēlē priekšroka dota produkta uzturvērtībai, kas ir atspoguļota marķējumā, iepakojuma svaram, uzglabāšanas nosacījumiem un produkta cenai. Izvēlētajiem ēdieniem veikta uzturvielu kalkulācija, par pamatu ņemot pārtikas produktu uzturvērtības datus, kas norādīti marķējumā. Visiem izvēlētajiem ēdieniem sagatavotas tehnoloģiskās kartes, pagatavoti ēdieni uzturvielu sastāva analīzei, lai precizētu kalkulācijas ceļā iegūtās vērtības, to atbilstību 1.-4.klases skolēniem ar pusdienu maltīti uzņemto uzturvielu un enerģijas nodrošinājumu.

“Katram sagatavotajam ēdienam tika ņemts paraugs izvērstai uzturvielu analīzei, kuru īstenoja akreditētā laboratorijā, nosakot olbaltumvielu, diētisko šķiedrvielu, ogļhidrātu, cukuru, tostarp glikozes, fruktozes, saharozes, maltozes, laktozes, galaktozes, minerālvielu, tauku, tostarp piesātināto taukskābju, mononepiesātināto, polinepiesātināto, trans-taukskābju, omega-3 taukskābju, omega-6 taukskābju, nātrija, sāls un kalcija saturu,” skaidroja Ciproviča.

Atsevišķiem ēdieniem, kas satur gaļas produktus, papildus noteikts dzelzs, bet ēdieniem, kas satur zivju produktus, noteikts joda saturs. Pēc iegūtajiem uzturvielu datiem, veikta ēdienkaršu sastāva optimizācija.

Savukārt paralēli pētnieku uzmanība pievērsta arī pārtikas paku produktu iepakošanai. Tām izvēlēts atbilstošs iepakojums, izvērtējot tā funkcionalitāti, barjerīpašības un ietekmi uz vidi. Profesore skaidroja, ka izstrādātais pārtikas paku modelis ir pamats siltu pusdienu sagatavošanai mājas apstākļos, kurā var brīvi mainīt izvēlētos noteiktas pārtikas grupas produktus, saglabājot nepieciešamo uzturvielu nodrošinājumu. Turklāt sagatavotie ieteikumi pusdienu ēdienkartei ir rekomendācijas rakstura.

Pārtikas paku modeļa izstrāde ir viens no uzdevumiem valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” pētījumā “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā”. Pētījumā izstrādātais četru nedēļu pārtikas paku modelis būs izmantojams arī iespējamu citu krīžu laikā, lai nodrošinātu pilnvērtīgu uzturu skolēniem mājas apstākļos. Informatīvie materiāli pašvaldībām un izglītības iestādēm, kā arī ikvienam interesentam būs pieejami pēc pētījuma zinātniskās izvērtēšanas.

Kā vēstīts, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola vērtēt valsts pētījumu programmā “Covid-19 seku mazināšanai” finansiāli atbalstīto pētnieku darbu kvalitāti un atgūt naudu, ja rezultāti būs slikti. Ar šādu paziņojumu IZM nāk klajā pēc tam, kad sociālajos medijos tika plaši apspriests LLU rektores Irinas Pilveres vadībā veiktais pētījums “Vietējo pārtikas ķēžu pārstrukturizēšana un noturības stiprināšana krīzes un pēckrīzes laikā Latvijā”, kurā 30 no 430 pētījuma lappusēm bija veltītas ēdienu gatavošanas tehnoloģiskajām kartēm jeb ēdienu gatavošanas receptēm, kuras, komentētāju vērtējumā, ir sen zināmas un nav no jauna radītas zināšanas. Piemēram, kāda shēma vēstīja: “Dārzeņu uzkodas. Gurķi, tomāti > sagriež > pasniedz.”

Šī projekta mērķis bija piedāvāt atbildes uz jautājumiem saistībā ar tautsaimniecības noturību pret satricinājumiem, vietējās pārtikas ražošanas veicināšanu un ekonomikas pašpietiekamību, valsts parāda risku mazināšanu, cilvēkresursu un zināšanu aizplūdes riska mazināšanu un citu.

IZM uzsver, ka tā iestājas par zinātnisko izcilību, tāpēc visi valsts pētījumu programmu projekti tiks vērtēti atbilstoši Eiropas Savienības Pētniecības un inovāciju pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vērtēšanas pieejai un principiem, “izvirzot augstas prasības projektu īstenošanai un rezultātiem”.

Ministrija sola, ka tiks stingri vērtēta rezultātu atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem, tostarp piesaistot neatkarīgus ārvalstu zinātniskos ekspertus. Ja vērtējuma rezultātā tiks secināts, ka projekta mērķis nav sasniegts vai tikai daļēji sasniegts, nepamatoti izlietotais finansējums tikšot atgūts, sola IZM.

LLU, komentējot pētījumu, kas piesaistījis sabiedrības uzmanību, apgalvoja, ka publiski pieejamā un kritizētā pētījuma versija ir melnraksts. Janmere skaidroja, ka 2020. gada nogalē pētījuma noslēguma ziņojums ir iesniegts izvērtēšanai ekspertiem, bet plašākai sabiedrībai tas būs pieejams pēc izvērtēšanas.

0 Komentāru