Lietuvu skāris masalu uzliesmojums, saslimuši jau vairāk nekā 300 cilvēku

1 komentārs

Pēdējos gados Eiropa piedzīvo masalu uzliesmojumu. No slimības, kas bija jau teju aizmirsta, inficējušies tūkstošiem cilvēku, daudzi arī miruši.

Šogad masalas straujos tempos izplatījušās arī kaimiņos – Lietuvā. Tur saslimuši jau vairāk nekā 330 cilvēku, liekot uzdot jautājumu – cik pasargāti no šīs lipīgās infekciju slimības ir Latvijas iedzīvotāji? Mediķi atgādina, ka pret masalām zāļu nav. Vienīgā iespēja sevi pasargāt ir vakcinācija. Taču sociālo tīklu laikmetā uzvaras gājienu veic viltus ziņas un pretvakcinēšanās kustība.

Masalu uzliesmojums Eiropu skāra jau pagājušajā gadā, visvairāk saslimušo ar šo bīstamo infekcijas slimību bija Rumānijā, Itālijā un Vācijā. Taču nu masalu uzliesmojums novērots arī Lietuvā. Tur līdz šī gada aprīļa sākumam reģistrēti jau vairāk nekā 330 saslimušie. No tiem 80 ir bērni, no kuriem neviens nav bijis vakcinēts.

Mediķi prognozē, ka masalu gadījumu skaits Lietuvā turpinās pieaugs, jo cilvēki pret šo lipīgo infekcijas slimību ir zaudējuši kolektīvo imunitāti. Lai novērstu slimības uzliesmojumu, par minimālo vakcinācijas pārklājumu tiek uzskatīts 95% slieksnis. Taču Lietuvā tas pērn noslīdējis līdz 92%. Latvijā vakcinācijas aptvere aizvien saglabājas augsta – nedaudz virs 95%tiem. Tam, ka šobrīd kaimiņos ir infekcijas uzliesmojums, nav izšķiroša nozīme.

Larisa Savrasova
SPKC epidemiologs

Jo masalas plosās visā Eiropā, jo visvairāk gadījumu ir reģistrēti Itālijā, Rumānijā, un mūsu iedzīvotāji var ļoti viegli atrasties arī tur, vai Itālijas iedzīvotājs var atvest uz šejieni. Bet svarīgi ir, lai aptvere saglabājas augstā līmenī, lai cilvēki varētu justies diezgan droši.

Latvija pērn ar masalām saslima 30 cilvēki, tostarp bērni. Vissmagākā formā ar masalām slimo pieaugušie, kā arī zīdaiņi līdz viena gada vecumam, kuri vakcīnu vēl nav saņēmuši un kuriem būtu jāpaļaujas uz kolektīvo imunitāti.

Dace Zavadska
BKUS Vakcinācijas centra vadītāja

Bērni, kas izslimo masalas līdz gada vecumam, būtiski augstāks risks ir nekritizējošam panencefalītam, kas ir centrālās nervu sistēmas deģenerējoša saslimšana, kas parasti manifestējas septiņus līdz desmit gadus pēc masalām. Masalas ir pieskaitāmas pie lēnajiem vīrusiem, un principā tas ir fatāli.

Masalas ir ārkārtīgi lipīga vīrusa infekcijas slimība, viens cilvēks var aplipināt vismaz 18 citus, tā izplatās pa gaisu vai arī tieša kontakta ceļā. Slimības simptomi ir augsta temperatūra un izsitumi, kas pakāpeniski noklāj visu ķermeni.  Slimība pārsvarā pielīp cilvēkiem, kas pret masalām nav vakcinējušies.

“Gadās, ka arī vakcinēti cilvēki saslimst, saslimst, bet viņi iztur to saslimstību daudz vieglāk. Un ar daudz mazākām komplikācijām. Un šeit nav runa par nāves gadījumiem, kā tas ir ar nevakcinētiem,” norāda Savrasova.

Pret masalām zāļu nav, vienīgā iespēja sevi pasargāt ir vakcinācija. Taču pēdējos gados sabiedrībā apgriezienus uzņem pretvakcinēšanās kustība, cilvēki nekritiski sasmeļas informāciju sociālajos tīklos, tiek kultivēti dažādi mīti, un sarūk uzticēšanās ārstu un zinātnieku paustajam.

“Par masalām vēl aizvien neizprotami klīst tie vecie mīti, kaut vai viens no tiem – par autismu. Tas ir sen, sen, sen pierādīts, ka vakcīnas neizraisa autismu. Starp citu, šis mīts ir viens no lieliskiem “fake news” un “fake zinātnes” pierādījumiem,” norāda Zavadska.

Latvijā šogad nav reģistrēts ne viens masalu saslimšanas gadījums.