Komentāri

Lietuvā, Viļņā, eksperti nākuši klajā ar visjaunākajiem ziņojumiem par satraucošām tendencēm cilvēktirdzniecībā, paverdzināšanā un seksuālajā izmantošanā Baltijas jūras reģiona valstīs. Ne tikai būtiski palielinās upuru skaits, bet organizētās noziedzības darboņi izmanto arvien rafinētākas shēmas, kas izposta cilvēku likteņus.

Līdz ar patvēruma meklētāju un bēgļu pieplūdumu Eiropā, ir dažādojušies cilvēktirdzniecības upuru profili. Kā satraucošākā tendence Zviedrijā un Norvēģijā ir no imigrantu centriem bez pēdām pazudušo bērnu skaita pieaugums, – skaidro Vineta Polatside, kura ir eksperte starptautiskajā organizācijā ”Uzdevumu vienība cīņā pret cilvēktirdzniecību”.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

No bēgļu centriem Zviedrijā pazuduši 4% afgāņu un marokāņu bērni, kuri Eiropā nokļuva bez vecākiem. Pēc Zviedrijas Migrācijas aģentūras datiem, par cilvēktirdzniecības upuriem 2015 .gadā atzīti 66 bērni, pērn – jau 91 bēgļu bērns. Līdz šī gada jūnijam – 46 bērni.

Vineta Polatside
“Uzdevumu vienība cīņā pret cilvēktirdzniecību” vecākā speciāliste

Seksuāli tiek izmantoti, piespiedu darbā vai arī tiek piespiesti nodarboties ar noziedzību – zagt, krāpt, lai kaut kādā veidā nopelnītu iztiku. Diemžēl šie bērni ir gatavi uz visu, lai neatgrieztos atpakaļ.

Savukārt Somijā pedofilu tīkli ievelk bēgļu un patvēruma meklētāju bērnus slimā izklaidē, ko ar kāpjošu regularitāti pieķer Somijas policija un sociālie dienesti.

Vineta Polatside
“Uzdevumu vienība cīņā pret cilvēktirdzniecību” vecākā speciāliste

Jauni puiši, galvenokārt viņi ir no Afganistānas, tiek ieģērbti sieviešu drēbēs un piespiesti dejot vecākiem vīriešiem, un parasti šī deja noslēdzas ar piespiedu seksuālo pakalpojumu sniegšanu.

Līdz ar afgāņu bēgļu ieplūšanu Somijā, somu pedofili šo praksi pārņēmuši no Afganistānas, kur bērnu iesaiste, tā sauktajā, Bacha Bazi izklaidē esot plaši izplatīta jau gadsimtiem ilgi.

Iesaistīšanu piespiedu seksā un izvarošanu vēl vairāk pieredz bēgļu vīrieši. Daļa savervēta prostitūcijai un slepenos bordeļos iztikas pelnīšanai, daļa spiesti ar seksu samaksāt par atvešanu pāri Vidusjūrai uz Eiropu. Tieši vīriešu kā seksuālās izmantošanas upuru skaits būtiski audzis Skandināvijas valstīs un Vācijā. Par šiem gadījumiem uzzina nevalstiskās organizācijas darbā ar bēgļiem nejaušības kārtā citu sarunu kontekstā, kad vārds pa vārdam upuri atklāj savu skaudro pieredzi.

Vineta Polatside
“Uzdevumu vienība cīņā pret cilvēktirdzniecību” vecākā speciāliste

Vīrieša pašapziņa neļauj atzīt, ka ir tikuši izmantoti. Ja runājam par musulmaņu vīriešiem, kas izmantoti seksuālajā ekspluatācijā, tad nav briesmīgāka kauna kā atzīties, ka šāda situācija ir notikusi, līdz ar to viņi labprātāk nepieņem nekādu palīdzību. Viņi labāk dzīvo ar to traumu nekā to publiski atzīst.

Tiesa gan, kopumā prostitūcijā un seksuālajā izmantošanā Baltijas jūras reģiona valstīs kā galvenā upures joprojām ir sievietes. Turklāt, ja agrāk Skandināvijā vairāk bijušas austrumeiropietes, arī no Latvijas, tagad seksa verdzenes lielākoties ir ievestas no Nigērijas, Vjetnamas, Marokas, Albānijas, pat Kubas un Taizemes. Tikmēr tepat tiešajos kaimiņos, Igaunijā, prostitūciju plāno apkarot ar pircēju sodīšanu, jo – kamēr ir seksa pakalpojumu pircēji, kuriem nedraud nekādi sodi, tikmēr būs arī prostitūtas. Cilvēktirdzniecības eksperte no Igaunijas uzsver – prostitūcija nav amats, prostitūcija nav brīvprātīga izvēle, un šīm sievietēm ir jāpalīdz nostāties uz normālas dzīves, jo bieži vien sievietes – prostitūtas ir ar lielāko tieksmi uz pašnāvību.

Krstīna Luhta
Igaunijas sociālo lietu ministrijas padomniece

Mēs uzskatām prostitūciju par vardarbību pret sievieti. Uz šī principa ir balstīta gan mūsu kriminālpolitika, gan atbalsta sistēma. Visi noziegumi, kas saistīti ar sutenerismu un ievilkšanu prostitūcijā tiek uzskatīti par cilvēktirdzniecību. Šogad esam panākuši, ka sodāma rīcība ir seksa verdzībai pakļaut tos cilvēkus, kuri ievesti cilvēktirdzniecībā. Nākotnē mēs kriminalizēsim seksa pirkšanu kā tādu.

Un ne tikai sodīs prostitūcijas pakalpojumu pircējus, bet arī rehabilitēs. Jau šobrīd Igaunija izstrādā sociālo programmu seksa pircējiem, kuri savlaicīgi varēs ārstēties no vēlmes pirkt seksu no prostitūtām.

Krstīna Luhta
Igaunijas sociālo lietu ministrijas padomniece

Vīrieši, kuri vēlas mainīt savu uzvedību, vai kuriem to vajadzētu darīt, varēs iemācīties tikt vaļā no vēlmes pēc prostitūtām. Viena lieta ir sodīšana, bet otra – prevencija un sociālais atbalsts.

Savukārt Austrumeiropas vīrieši un vīrieši no Baltijas valstīm lielākoties joprojām kļūst par cilvēktirdzniecības upuriem piespiedu darbā. Eksperts no Norvēģijas norāda – daudzkārt šie vīrieši pat nemaz neapjauš, ka sapnis par lielo naudu Norvēģijā patiesībā jau pārvērties modernajā verdzībā.

Gunnars Torendeldts
cilvēktirdzniecības pētnieks Norvēģijā

Tipiskākā situācija ir, kad cilvēkus ar dažādām viltībām, piemēram, ievešanu apzinātā parādu jūgā, pieziež samierināties ar nesaprātīgi zemu darba samaksu. Šī ekspluatēšana notiek, jo iebraucēju darbaspēks neapzinās, kādas ir viņu tiesības un kuros gadījumos šie sliktie apstākļi jau traktējama kā ļaunprātīga izmantošana. Cilvēki vienkārši samierinās, ka kāds viņus kontrolē.

Tikmēr Lietuvā visai plaši izvēršas jauna cilvēktirdzniecības forma – piespiedu iesaistīšana noziegumos. Proti, Lietuvā tiek savervēti cilvēki aizvešanai uz ārzemēm, kur piespiedu kārtā ir jāaplaupa veikali. Neesot iespēju pateikt – nē -, jo tiek atrasti visdažādākie veidi, lai šos cilvēkus pakļautu, kontrolētu un iebiedētu.

Ārzemēs, kurš šīs zādzības ekskluzīvajos veikalos tika veiktas, personas uzskatīja par likumpārkāpējiem, taču Lietuvas prokuratūra pierādīja, ka zagļi patiesībā ir manipulācijas un specifiskas formas cilvēktirdzniecības upuri. Pēdējā laikā izdevies atklāt ap 30 šādu organizēto grupējumu.

Ruslanas Ušinskas
Klaipēdas apgabalprokuratūras prokurors

Organizatori viņiem pasaka, ko tieši vajag zagt, kādos veikalos un tad šie cilvēki turp dodas un zog. Pēc tam visas sazagtās mantas atdod shēmas organizatoriem, kuri tālāk jau sazagto atved uz Lietuvu un te to visu pārdod. Vienā no krimināllietām ārzemēs sazagto mantu apjoms bija tik milzīgs ar zīmolu apģērbiem, apaviem, somām, pulksteņiem un rotaslietām, ka organizatori pat vienā no Lietuvas pilsētām atvēra veikalu. Cilvēktirdzniecības upuri šiem shēmotājiem ar ekskluzīvu preču nozagšanu palīdzēja tik pie miljona eiro peļņas.

Šīs shēmas Lietuvā organizē paši lietuvieši, kur arī upuri pašu tautieši – sievietes, vīrieši un nepilngadīgie. Pāridarītāj un cietēji visbiežāk arī ir no tām pašām pilsētām un ciemiem, jo tā varēja uzzināt šo upuru vājās vietas pakļaušanas un šantāžas metodēm.

Ruslanas Ušinskas
Klaipēdas apgabalprokuratūras prokurors

Ģimenēm ir desmit bērni, nav par ko barot šos bērnus, bet māte izmisumā ir gatava iesaistīties šajā afērā un dodas līdzi cilvēktirdzniecības shēmotājiem veikt ārzemēs noziegumus. Izplatīta ir arī jauniešu iesaistīšana, kuriem solīja lielisku darbu ārzemēs, bet patiesībā piemānīja un lai netiktu izmesti uz ielas svešā valstī, piekrita doties apzagt veikalus. Viņiem draudēja – ja nedarīsi, tevi te pametīsim un tad vari kājām doties mājās.

Turklāt pēdējā laikā cilvēktirdzniecības organizētāji Lietuvā sākuši izmantot cilvēkus ar garīgu atpalicību, kuri nekam nepretojas. Klaipēdas prokuroru arī satrauc nepilngadīgo no nelabvēlīgajām ģimenēm iesaistīšana piespiedu noziedzībā. Shēmotāji viņus ved uz ārzemēm arī narkobiznesa dēļ.

Ruslanas Ušinskas
Klaipēdas apgabalprokuratūras prokurors

Ārzemēs liek pirkt/pārdot narkotikas. Viņi iedod narkotikas nepilngadīgajiem un instruē tās pārdot Lielbritānijas ielās.

Savukārt Zviedrijas ielās cita problēma. Organizēta ubagošana kā cilvēktirdzniecības paveids. Proti, zviedri netiek galā ar pieaugošos rumāņu un bulgāru skaitu, kurus organizētās noziedzības darboņi masveidā vairākos simtos ved uz Zviedriju ubagot. Viņiem samesto naudu pēc tam shēmotāji katru dienu noņem, bet šie cilvēktirgotāji pēc tam ceļ lepnas mājas Rumānijā un Bulgārijā un pērk ļoti dārgas automašīnas.

Tomas Ahlstrands
Gēteborgas Starptautiskās kriminālvajāšanas biroja viceprokurors

Ubagošana Zviedrijā nav aizliegta, jo zviedru vidusšķira uzskata, ka ir jāpalīdz cilvēkiem un ubagiem jādod nauda. Taču tagad to izmanto ļaunprātīgi. Mazajās grupās ir viens boss un līdz desmit ubagiem vienībā. Viņi mēdz būs arī invalīdi, ar garīgu atpalicību, sociālās uzvedības problēmām. Zviedrijā viņus bieži izmitina automašīnās, karavānās, un neko citu kā tikai to un ēdienu nesaņem.

Tomēr rumāņu un bulgāru mahinatori vēl vērienīgu cilvēktirdzniecības un finanšu noziedzības sistēmu izveidojuši Dānijā. Tur pēdējos divos gadījos attīstījusies krāpniecība ar identifikācijas dokumentiem. Dānijas policijas Kopenhāgenas pārvaldes inspektors sarunā LNT TOP10 skaidro – vispirms, lielos daudzumus Dānijā tiek ievesti cilvēki no Rumānijas un Bulgārijas, kuriem nokārto Dānijas identifikācijas kartes. Pēc tam shēmotāji šos dokumentus noņem un uz ievesto cilvēku vārdiem krāpnieciski pēc iespējas vairāk ņem kredītus naudā, precēs un automašīnās.

Anders Morvils
Dānijas policijas Kopenhāgenas pārvaldes inspektors

Ierodoties Dānijā, viņi iegūst sociālās apdrošināšanas numurus, kas dod iespējas atvērt bankas kontu. Shēmotāji tad interneta veikalos ņem ļoti dārgas preces uz kredīta. Vēl izplatītāka ir nodokļu pārmaksu izkrāpšana, masveidā notiek dažādu sociālo pabalstu izkrāpšanas. Tāpat ir degvielas uzpildes staciju kredītkartes, kuras tiek iztukšotas. Tiek paņemtas un iztukšotas visu iespējamo finanšu iestāžu kredītkartes. Tiek ņemtas arī automašīnas kredītā, bet nekad šie kredīti netiek atmaksāti.

Dānijā vērienīgākajā policijas operācijā nesen tika uzieta rumāņu organizētā grupa, kas šādā veidā bija ievedusi vairāk nekā 300 savus tautiešu šādas krāpniecības veikšanai. Dānijā situāciju apgrūtina fakts, ka cilvēku ievešana noziegumu pastrādāšanai tiek klasificēta kā cilvēktirdzniecības un līdz ar to teorētiskie likumpārkāpēji ir upuri. Dāņiem jāspēj pierādīt un atrast patiesā labuma guvējus – shēmu organizētājus.

Anders Morvils
Dānijas policijas Kopenhāgenas pārvaldes inspektors

Viņi ņem ātros kredītus, bet no ievestajiem cilvēkiem šos naudu atņem shēmu organizētāji, un tad caur naudas atmazgāšanas ķēdēm tā no Dānijas nonāk noziedznieku banku kontos Rumānijā. Līzingā Dānijā ņemtās automašīnas tiek aizdzītas uz Rumāniju jau pirmajā dienā un tur pazūd bez pēdām. Tādā pašā veidā kredītos ņemtās ekskluzīvās drēbes un rokaspulksteņi tiek nozagti. Mēs kā Dānijas policija esam lūguši rīkot reidus Rumānijā, un māju pārmeklēšanās tiešām šis preces tiek atrastas.

Cilvēktirdzniecības jaunāko tendenču novēršanas konferencē Latvijas vārds izskanēja maz. Lai arī gadījumu skaits būtiski samazinājies, starptautiskā līmenī Latvijas problēma joprojām esot viltus laulības Īrijā, Lielbritānijā un Kiprā. Vervētāji izved sievietes no Latvijas apprecēties ar trešo valstu pilsoņiem, lai viņi tādējādi iegūtu uzturēšanās atļaujas Eiropas Savienībā. Sieviete saņem ap 2 000 eiro, bet vervētāji pat piecas reizes vairāk, bet upures pēc tam pakļautas vardarbībai, pat piespiedu prostitūcijai. Taču, ja policija pieķer viltus laulības pašā sākumā, cietumā nākas sēsties arī sievietei par palīdzēšanu pārkāpt imigrācijas likumu.

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Viegli pagatavojams rudenīgs saldums! Baltās šokolādes un ķirbju trifeles

Kas gan var būt vēl spilgtāks rudens vēstnesis par ķirbi? Jā, rudens tik tiešām ir klāt, un ar ķirbju piedāvājumu problēmu nav. Anna Panna no ”Gatavo 3” komandas aicina izmantot šo šobrīd tik bieži sastopamo ogu baltās šokolādes un ķirbju trifeļu pagatavošanai, kas būs gards pārsteigums gan ģimenei, gan viesiem.

Lasi vēl