Lietuva ir starp lielākajām alkohola patērētājām pasaulē; Latvijā situācija optimistiskāka

0 Komentāru
Lietuva ir starp lielākajām alkohola patērētājām pasaulē; Latvijā situācija optimistiskāka
Foto: Pixabay.com

Tradīcijas, gēni vai klimatiskie apstākļi – kas par to atbildīgs nezinām, bet – dzīvojam pasaules daļā, kur patērē visvairāk alkohola, rēķinot uz vienu iedzīvotāju. Par to liecina Pasaules veselības organizācijas dati. Tiesa, ja salīdzinām ar kaimiņiem, varam sevi mierināt, ka situācija Krievijā, Baltkrievijā vai pat Lietuvā – ir vēl sliktāka.

Savus lasītājus nesen pārsteidza portāls “Daily Mail”, kas, atsaucoties uz Pasaules Veselības organizāciju, par lielāko ”dzērājvalsti” pasaulē pasludināja Moldovu, no tās tālu neatpalika arī Baltkrievija un Lietuva, bet Krievija ierindojās ceturtajā vietā.

Uz kaimiņvalstu fona Latvija neizskatās slikti – šajā topā tā parādās 15. vietā, kamēr Igaunija, piemēram, tikai 36. Skaitļi nedaudz atšķiras no Veselības organizācijas mājaslapā pēdējiem publiskotajiem grafikiem, taču tendence saglabājas – starp baltiešiem leiši “ierauj” biežāk un vairāk, igauņi – nedaudz mazāk par mums.

Ne velti jau no pagājušā gada Lietuva aizliegusi alkohola tirdzniecību benzīntankos. Tiesa, nekādu lielo efektu uz patēriņu tas nav atstājis. Tiek lēsts, ka benzīntankos cilvēki nopirka vien 2% no tā apjoma, ko valstī izdzer.

Lai arī labāki, rezultāti satraukuši arī otru kaimiņu politiķus. No februāra spēkā stāsies vēl iepriekšējās valdības lēmumu celt akcīzi, vasarā sekos nākamais nodokļu pieaugums. Apkarot plāno arī reklāmu televīzijā.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ārste Astrīda Stirna nav nemaz tik pārliecināta, ka lietuvieši dzertu stipri vairāk par mums. Mentalitāte, pieejamība un sociālie faktori ir līdzīgi. Turklāt arī gaume uz dzērieniem sakrīt – visās Baltijas valstīs populārākais dzēriens ir alus, tālu neatpaliek stiprie dzērieni, un tikai tad seko vīns.

Iespējams, atšķirība ir uzskaitē – cik katrā valstī lēš nelegālā alkohola apjomu. “Ja paskatās valstī reģistrēto patēriņu, ir tendence nedaudz pieaugt. Par puslitru-litru. Nevar teikt, ka situācija ļoti optimāla, bet daudz devušas aktivitātes. Jaunieši agrāk komunicēja ar alkoholu, tagad – ar telefoniem. Kultūra ar drusku izmainījusies,” teic Stirna.

Daktere darbojas arī alkoholisma ierobežošanas komisijā, kas nākammēnes atkal pulcēsies Veselības ministrijā. Valdība uzdevusi tuvākajā laikā izstrādāt plānu, kā piespiest cilvēkus Latvijā mazāk dzert. Tas gan stāsies spēkā tikai no 2019. gada.

0 Komentāru