1 komentārs

Pēdējo dienu lietavas Latgalē pārsniegušas visus novērojumu rekordus, un kaut šodien tās beigušās, ūdens līmenis upēs joprojām aug un Rēzeknes apkaimē turpina applūst ceļi. Gan zemnieki, gan valsts iestādes vēl tikai rēķina zaudējumus.

Neredzēti spēcīgās lietavas vissmagāk skāra Rēzekni, tādēļ tur arī vairākas stundas pēc lietus beigām joprojām applūdušas vairākas mājas un ceļi. Un Rēzeknes upe arī izgājusi no krastiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Divās dienās Latgalē, jo īpaši Rēzeknes un Kārsavas novadā, nolijis tik daudz lietus, cik parasti nolīst trīs mēnešos. Šoseja starp Rēzekni un Kārsavu uz laiku pārvērtās Latvijas iespaidīgākajā ūdenskritumā. Tur satiksme jau atjaunota, tomēr vēl deviņi vietējas un divi reģionālas nozīmes ceļi ir slēgti. “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) gan noraida kritiku, ka nesen remontētu ceļu izskalošana liecinātu par sliktas kvalitātes remontdarbiem.

“Diennakts laikā ir izkritusi ļoti liela nokrišņu masa, ūdens spiediens ir bijis ļoti liels, un visi bojājumi ir tieši tajās vietās, kas ir visvārīgākās – tās ir caurtekas, tur kur blakus ir upes vai citas ūdenstilpnes. Jo zināms, ka ūdens ir lielākais ceļa ienaidnieks,” norāda LVC pārstāve Anna Kononova.

Uzņēmums šobrīd aprēķina, cik lielus zaudējumus radījušas lietavas, tomēr pagaidām summu nevarot nosaukt, jo, kāpjot ūdens līmenim upēs, ik pēc stundas tiekot saņemtas ziņas par jauniem zem ūdens pakļuvušiem ceļa posmiem. Jāpiebilst, ka appludinātas tiek ne tikai ielas un ceļi, bet arī mājas. Piemēram, Riebiņu iedzīvotājs Andris vakar pamodies uz ūdens.

“Lietus vakar no rīta sākās, un vakar vakarā vēl viss bija normāli, es jau tur dežurēju, likās nu šoreiz viss būs labi. Bet tad pa nakti viņš laikam bija spēcīgāks, lietus laikā, kad es no rīta pussešos piecēlos, man bija – nu, redzējāt,” viņš stāsta.

Lietus skartās pašvaldības šodien tomēr izlēma ārkārtas stāvokli neizsludināt, jo, lietavām rimstoties, situācija sāk normalizēties un draudi cilvēku dzīvībai nedraud. Zem ūdens gan pakļuvuši neskaitāmi sējumi un zemnieku lauki, tādēļ pašvaldības cer uz valdības kompensācijām gan sev, gan lauksaimniekiem.

“Cietuši gan šā gada novācamie sējumi, gan sasētais nākamgad un ir noteikti jāizvērtē iespēja, kā sniegt atbalstu zemniekiem, lai viņi varētu nodrošināt savu tālāko darbību. Es domāju, ka šeit valdības atbalsts noteikti varētu būt,” saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Eksperti norāda, ka lietavas bijušas ārkārtīgi intensīvas – tādas, kādas Latgalē līdz šim nekad nav redzētas. Kaut intensīvais lietus tagad mitējies, tuvākajās dienās ūdenim no laukiem un grāvjiem notekot līdz upēm, tajās turpinās kāpt ūdens līmenis.

“Varbūt konkrēti jau pie tādām upēm vairāk te kaut kur varētu būt jaunas teritorijas appludinātas. Bet kur iepriekš bija kritiskākā situācija, te jau var sākt lēnām uzlaboties. Jo kā jau es teicu, tas viss pamazām aiziet uz lielākām upēm, līdz nonāks līdz Daugavai,” stāsta LVĢMC pārstāve Laura Krūmiņa.

Piemēram, Maltas upe caur Viļāniem veļas sakulta balta. Vietējās elektrostacijas dežurants Josifs atzīst, ka nekas tāds šeit nav redzēts pat pavasara palu laikā: “Pavasarī palos mēs parasti vienu vai divus vairogus paceļam, lai ūdens varētu iztecēt cauri. Tagad nācās pacelt septiņus. Manā praksē, kopš šeit strādāju, nekas tāds nav bijis.”

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests tikmēr ziņo, ka glābēju palīdzība plūdu dēļ nevienam līdz šim neesot bijusi vajadzīga.

TOP komentāri

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl