Lieta pret Rimšēviču sākta pēc divu “Trasta komercbankas” akcionāru iesniegumiem

0 Komentāru
Lieta pret Rimšēviču sākta pēc divu “Trasta komercbankas” akcionāru iesniegumiem
LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietu pret Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu sāka pēc divu vārdā nenosauktu AS “Trasta komercbanka” (TKB) akcionāru iesnieguma, piektdien, 29. jūnijā, notikušajā preses brīfingā paziņoja lietas uzraugošā prokurore Viorika Jirgena.

Viņa uzsvēra, ka abi akcionāri lietā figurē kā kukuļdevēji, taču ir atbrīvoti no kriminālatbildības, jo viņi labprātīgi vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs ar informāciju par šo notikumu.

Jirgena stāstīja, ka viens no akcionāriem vērsies pie Rimšēviča jau 2010. gadā ar lūgumu palīdzēt jautājumos saistībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK), apmaiņā piedāvājot Rimšēvičam apmaksātu atpūtas braucienu uz Kamčatku. Savukārt 2012. gadā šis akcionārs kopā ar vēl citu atkārtoti vērsās pie Rimšēviča, aicinot palīdzību citos jautājumos saistībā ar FKTK. Kā samaksu Rimšēvičs pieprasīja 500 000 eiro, kas tiktu samaksāta divās daļās – viena pirms FKTK lēmuma pieņemšanas, savukārt otru pēc tam.

Video – informē par kriminālvajāšanas sākšanu pret Rimšēviču un Martinsonu

Jirgena skaidroja, ka Rimšēvičam neizdevās pilnībā paveikt no viņa prasīto, tādēļ tika samaksāta tikai pirmā daļa jeb 250 000 eiro. No prokurores skaidrotā izriet, ka Martinsona loma šajā noziedzīgajā nodarījumā bija būt kā starpniekam, kurš saņēma 10% kopējās kukuļa summas.

Pēc tam, kad abi akcionāri vērsās KNAB, tika ierosināta lieta un operatīvo darbību rezultātā Rimšēvičs un Martinsons tika aizturēti, tādējādi veicot kratīšanas un citas operatīvās darbības, skaidroja Jirgena. Viņa norādīja, ka līdz brīdim, kad jūnija vidū lieta tika nodota prokuratūrai, viens no apsūdzētajiem bija izvēlējies nesniegt liecības, taču tagad ir iesniedzis dažādus ar lietu saistītus materiālus.

Jirgena arī akcentēja, ka nevar prognozēt, cik ilgs laiks paies, lai minētajā lietā notiku tālāka virzība, bet viņa piebilda, ka Martinsons, gan Rimšēvičs ir lūguši laiku līdz augustam, lai iesniegtu rakstveida liecības. Tāpēc prokurore izteica cerību, ka aktīvāka lietas virzība varētu notikt līdz šā gada beigām.

Jau vēstīts, ka prokuratūra ir sākusi kriminālvajāšanu pret kukuļošanā apsūdzēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču un uzņēmēju Māri Martinsonu.

Rimšēvičs februārī tika atzīts par aizdomās turēto KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots Martinsons. Uzņēmējam ir piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

Rimšēvičs iepriekš preses konferencē apgalvoja, ka nav vainīgs un tāpēc pats neatkāpsies no Latvijas Bankas prezidenta amata. Viņam inkriminētos noziegumus Rimšēvičs uzskata par atsevišķu baņķieru interesēs veiktu nomelnošanu. Viņa pienākumus pašlaik pilda Rimšēviča vietniece Zoja Razmusa.
0 Komentāru