Liepājas teātri varētu glābt gan pašvaldības, gan VKKF finansējums

2 komentāri

“Melnais oktobris” nepienāks, un Latvijā vecāko profesionālo teātri, par laimi, nenāksies slēgt, tā trešdien pēc tikšanās ar Kultūras un Finanšu ministrijas pārstāvjiem TV3 Ziņām apgalvoja pašvaldības un teātra vadība. Vienlaikus krīze, kas skārusi vēju pilsētas teātri, sakustinājusi jautājumu par tā atgriešanu valsts pārvaldībā.

“Rūgtums, vienā vārdā varētu teikt tā – konsekvences trūkums,” tā par Liepājas teātrī izveidojušos situāciju pagājušajā nedēļā TV3 Ziņām izteicās teātra vadītājs Herberts Laukšteins.

Trešdien, 5. augustā, teātra un arī pašvaldības pārstāvji bija ieradušies galvaspilsētā, lai meklētu risinājumu krīzei Latvijā vecākā profesionālā teātrī, kurš sava juridiskā statusa dēļ nevar pretendēt uz valsts atbalstu pandēmijas seku likvidēšanai.

“Diemžēl ir sanācis, ka Liepājas teātris ir nonācis ķīlnieka lomā, vērtējot no šiem apstākļiem, jo vienmēr kādi izņēmumi rada diezgan neprognozējamas sekas. Mūsu mērķi ir absolūti vienādi, un mēs visi vēlamies tikai vienu, lai šis izcilais teātris turpinātu veiksmīgi darboties. Un mēs esam šeit, lai rastu risinājumus,” norāda kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA).

Puses vienojušās, ka grūtības nonākušo Liepājas teātri atbalstīs gan pašvaldība, gan Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF).

“Ministrija norādīja, ka nav iespējas atbalstīt pašvaldības teātri, bet tika piesaukts kapitālfonds. Mēs ceram saņemt atbalstu astoņos projektos, kur katra projekta maksimālais atbalsts ir līdz 30 000 eiro. Ja mēs varēsim saņemt, tas būs nopietns atbalsts mūsu teātrim,” saka Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Covid-19 pandēmijas dēļ Liepājas teātris skatītājiem par nenotikušajām izrādēm palicis parādā vairāk nekā 80 000 eiro. Kopējie zaudējumi, ko patlaban aprēķinājusi pašvaldība, ir 424 000 eiro. Taču šī summa vēl tiks precizēta, lai secinātu, cik liela daļa zaudējumu radušies tieši Covid-19 izraisītās krīzes dēļ, bet cik liela – 2019. gada sezonas dēļ, kura teātrim noslēdzās ar zaudējumiem. Līdz ar to nav zināms, cik pašvaldība varēs saņemt no VKKF un cik būs jāiegulda pašiem.

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norāda: “Mēs neņemamies šo nosaukt, jo Kultūras ministrija šo pārliecību neguva un domes priekšsēdētājs nevarēja apgalvot, ka šī summa ir šāda.”

Liepājnieki krīzes risinājumus devās meklēt arī par valsts maku atbildīgajā ministrijā, tomēr ministrija paliek pie sava.

“Mēs no savas puses vēlreiz apliecinājām un atgādinājām viņiem par likumā noteikto iespēju, ka pašvaldība var saņemt aizņēmumu savai kapitālsabiedrībai,” informē Finanšu ministrijas pārstāve Lelde Grīnvalde.

Vilnītis gan norāda, ka pašvaldība kredītu neņems. Glābšanas riņķi meklēs piedāvātajos avotos. Bet “melnā oktobra” nebūs, Liepājas teātris turpinās strādāt pie jebkura scenārija.

Vienlaikus sāktas sarunas, lai iepriekšējās finanšu krīzes dēļ pašvaldības pārziņā nonākušo teātri atkal pārņemtu valsts.

“Tikpat labi mēs varētu diskutēt, ka valstij kopumā par citām versijām, ka varbūt pārējos teātrus, piemēram, Valmierā un Daugavpilī, varētu pārņemt pašvaldības. Viena lieta ir skaidra, – ka nevar būt situācija, ka visi teātri ir valsts un viens pašvaldības. Vai nu mēs runājam, ka vairums ir valsts vai pašvaldības, bet tāda situācija, ka visi pret vienu, tāda situācija, protams, nav loģiska,” saka kultūras ministrs.

Pašvaldības vadītājs norāda, ka teātra pārņemšana valsts paspārnē, lai radītu vienlīdzīgus nosacījumus visām kultūras iestādēm, būtu tikai loģiska. Liepājnieki tomēr piedāvā šīs funkcijas dalīt. “Tas, ko pašvaldība atbalsta, mēs vienojāmies, kas būs tas pašvaldības atbalsts. Nu, piemēram, ēku uzturēt, un valsts uzņēmās atbildību par algām un saturu. Tā ir pati būtība, kas mums ir jāsakārto, ka nedrīkst būt tā, ka Latvijā ir astoņi valsts teātri un viens no tiem pašvaldības kapitālsabiedrība,” saka Vilnītis.

Liepājas pašvaldība teātri savā paspārnē pārņēma 2009. gadā, kad toreizējais kultūras ministrs piedāvāja teātri slēgt. Tieši tas šobrīd ir vienīgais iemesls, kāpēc šī kultūras iestāde nevar pretendēt uz valsts atbalstu krīzes seku likvidēšanai. Teātra vadītājs TV3 Ziņām iepriekš teica, ka algu izmaksām naudas pietiek līdz oktobrim. Trešdienas tikšanās gan parādījusi gaismas stariņu tuneļa galā.

“Ir sācies dialogs par tādiem diviem ļoti svarīgiem jautājumiem Liepājas teātra ikdienā. Pirmais, lai mēs rīt, parīt varētu sākt turpināt strādāt, otrs, – lai mēs varētu būt vienlīdzīgā situācijā ar pārējiem teātriem – abi šie dialogi ir sākti, dialogs ir sācies, un es esmu ļoti priecīgs,” bilst Laukšteins.