Liepājas teātra nākotne joprojām neskaidra

1 komentārs

Grūtībās nonākušais Liepājas teātris no pašvaldības saņēmis 250 000 eiro Covid-19 krīzes seku likvidēšanai. Tas nozīmē, ka valstī vecākais profesionālais teātris līdz gada beigām darbu varēs turpināt. Par turpmāko nākotni runājot, teātra vadītājs saka, – noskaņojums ir drūms.

Liepājas teātra trupa darbu turpina pilnā sastāvā, darbā atpakaļ pieņemti pandēmijas sākumā atbrīvotie darbinieki. Teātra direktors Herberts Laukšteins saka, – citādi nevar. Neatkarīgi no tā, ka finansiāla neizdevīguma dēļ lielos uzvedumus skatītājiem nevar atrādīt, arī mazajām izrādēm nepieciešams pilns sastāvs.

“Lielās izrādes – šajā gadījumā ir runa par mūziklu “Purva bridējs” – to mēs nevaram rādīt, jo tur ir liels sastāvs, lielas izmaksas, tur ir viesmākslinieki, pie šā brīža zāles piepildītības šo izrādi rādīt ir nerentabli. Mēs “atdodam” tās izrādes, kuras pavasarī nenotika un uz kurām bija nopirktas biļetes. Parāds skatītājiem šobrīd ir 32 000, ko mēs atdosim naudā,” saka Laukšteins.

No pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem parādu skatītājiem varēs atdot. Finansējums palīdzēs teātrim izmaksāt algas darbiniekiem, nosegt izrāžu izmaksas jeb noturēties virs ūdens līdz gada beigām. Kas tālāk – skaidrības nav. Tāpat skaidrības nav par teātra juridisko statusu, par kuru paredzēts spriest Kultūras ministrijas izveidotajā darba grupā.

“Tālāk dzīvosim, redzēsim. Vēl nekādi cipari nav zināmi, no teātra puses ir sastādīti darbi, kas ir norunāti. Tie ir jauniestudējumi, režisori, radošās grupas, vai to varēs realizēt, tas būs atkarīgs no finansējuma un arī no tiem noteikumiem, kādi valstī tiks diktēti,” saka Laukšteins.

Kultūras ministrs Nauris Puntilis (NA) TV3 Ziņām pagājušajā nedēļā solīja, ka darba grupa, kurā arī tiks spriests par Liepājas teātra nākotni, sāks strādāt jau tuvākajās dienās.

Pagājusi jau nedēļa, bet arī šobrīd nav zināms, kad šī darba grupa sēdīsies pie sarunu galda.

“Es esmu uzaicināts, es interesējos, kas vēl tur tai sastāvā. Bet vēl nedēļas sākumā nezināja pateikt. Figurēja kaut kur 23. datums. Vai tā būs pulcēšanās tai grupai, vai kā, man nav informācijas,” norāda Laukšteins.

Arī pašvaldības vadītājs nemācēja atbildēt, kad darba grupa varētu ķerties pie konkrētiem risinājumiem.

“Ļoti ceru, ka tas neievilksies ilgā laika posmā. Šis jautājums ir aktīvs šobrīd. Liepājas teātra aktieri, speciālisti, arī Laukšteina kungs gaida un cer uz risinājumus. Mēs redzam, ka valsts un pašvaldība varētu būt īpašnieki. Pašvaldība dara, ko darījusi, un neveido izņēmumus,” norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA).

Te gan jāatzīmē, ka pušu redzējums par teātra pārvaldības modeli nākotnē nav viennozīmīga. Laukšteins redz teātri valsts pārvaldībā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem visiem teātriem. Pašvaldība vēlas funkcijas dalīt.

“Būs jādomā par kādu kopīgu konstrukciju, jo es tā sadzirdēju, ka Liepājas dome arī ne tā pavisam vēlētos atteikties no šā teātra. Nenoliedzami, ja mēs no profesionāla teātra sagaidām šo valstisko funkciju, tad valstij būtu vairāk jāiesaistās, par to nav diskusiju,” norāda Puntulis.

Tikmēr teātra vadītāju satrauc vēl viens būtisks jautājums – teātra darbinieku atalgojuma celšana, kas bija paredzēta jau gada sākumā. Liepājas māksliniekiem algas pielikums izpalika, un esošajā situācijā maz ticams, ka arī nākamgad izdosies izpildīt solīto. “Nav nekādas skaidrības, vai mums būs nauda. Līdz gada beigām ir tā, kā ir, kamēr nav skaidrība, kāds ir nākama gada finansējums. Mēs nevaram uzņemties saistības un celt algas. Diezgan nomācošs garastāvoklis no daudziem ierēdniecības darbības dēļ. Vakar saņēmu atzinumu par darbu. 2019. gads – negatīvs, nav izpildīti daudzi punkti – iemesls, tam nav bijuši līdzekļi,” skaidro Laukšteins.

Teātra vadītājs neslēpj bažas, – kamēr darba grupa sanāks uz pirmo sēdi (kad tas būs nav zināms), ņemot vērā Covid-19 šā brīža situāciju, jebkurā brīdī var atkārtoties marta scenārijs un Liepājas teātrim atkal nepienāksies valsts atbalsts.