8 komentāri

Koptas meliorācijas sistēmas ir zemes saimnieka, pašvaldību un arī valsts prestiža un goda jautājums. Taču pēdējā laika lietavas un plūdi izgaismojuši ievērojamu problēmu – mums nav, ar ko lepoties. Ja meliorācijas vispār ir atjaunotas, tad reti, kuras ir uzturētas pienācīgā kārtībā. Kam tad īsti šī problēma ir jārisina, un kādēļ tas netiek darīts?

Šī rudens lietavas un tām sekojošie plūdi atgādina, cik gan liela nozīme ir meliorācijai – gan laukkopībā, gan arī infrastruktūrā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Latvijā pirmās meliorāciju sistēmas parādījās apmēram pirms 200 gadiem, taču visaktīvāk to ieviešana attīstījās padomju laikā. Ja sākotnēji iztika vien ar koka materiāliem, tad vēlāk jau veidoja māla caurulītes. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, par meliorāciju tika piemirsts finansiālu apstākļu dēļ. Sākot vien no 2010.gada, saņemot Eiropas savienības projektu finansējumu, sāka atjaunot valsts nozīmes ūdens notekas un izstrādāt programmas meliorācijas sistēmu ieviešanai un uzturēšanai zemes gabalu privātīpašniekiem.

Tomēr meliorācijas sistēma daudzviet Latvijā ir vai nu ir novecojusi, bojāta un aizsērējusi, vai nav vispār. Lieli ieguldījumi vajadzīgi gan jaunu meliorāciju ierīkošanai, gan arī uzturēšanai.

Piemēram, ”Akmentiņu” saimniecības vadītājs Jons Kirkils atzīst, ka no viņa ģimenes 400 hektāru lielās saimniecības, nemeliorēti ir 70 hektāri jau kopš to iegādes brīža 2005. gadā. Lai zemi varētu izmantot, nākas darīt tik, cik ir viņu pašus spēkos un kas neprasa milzu investīcijas – izrakt grāvjus un dīķi.

“Nu līdz šim mums kaut kā izdevās, bija, kā saka labvēlīgi laika apstākļi. Bet nu viss jau ir Dieva rokās. Nu jau kādu otro gadu, vai trešo nu neizdodas tā kā gribētos. Traktors uzbrauc – nogrimst. Kombains uzbrauc – nogrimst,” saka saimniecības vadītājs.

Jau divas reizes Kirkilu ģimene savu saimniecību ir pieteikusies Eiropas projektu atbalstu finansējumam, taču pie naudas tā arī viņi nav tikuši. Jons atzīst – nemeliorētas zemes īpašnieks nav konkurētspējīgs. “Ziemājus es šeit iesēt nevaru nekādi, jo tie šeit noslīkst,” viņš saka.

Līdzīgā situācijā ir Kārsavas novada dome ar Šņitkas upi. Proti, tā regulāri applūst, bet pašvaldība saviem spēkiem ar to netiek galā.

“Diemžēl mēs sēžam uz divām lielām dolomīta plāksnēm. Un līdz ar to, vienkārši tīrot upes sanesumus, nekāda ilglaicīga labuma nebūs, jo ūdenim nav, kur noplūst, tapēc tas stāv tādā kā šķīvī. Tālāk zemē tas netiek, kamēr neizskrāpēs dolomīta slāņus. Taču to var veikt tikai ar slēgto spridzināšanu vai ar atskaldāmo āmuru. Tas, protams, sadārdzina tīrīšanas izmaksas,” skaidro Krāslavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.

Par plūdu vaininiekiem zemnieki arī nereti uzskata mazās hidroelektrostacijas. Mazo HES saimniekus vaino vēlmē tikai pelnīt, liekot ciest mazo HES tuvumā esošo zemes gabalu īpašniekiem. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) jau šī gada sākumā aicināja Zemkopības ministriju (ZM) uz sarunām par meliorāciju problēmu risināšanu.

“Es ceru arī, ka tuvākajā laikā Zemkopības ministrija atsauksies. Un tagad, nupat notikušie plūdi, faktiski, arī parādīja, ka tā problēma joprojām ir aktuāla un man liekas, iespējams, paliks tikai aktuālāka un aktuālāka,” teic VARAM valsts sekretāra vietnieks attīstības jautājumos Aivars Draudiņš.

Viena no svarīgākajām problēmām varētu būt tā, ka meliorācijas sistēmas iet cauri vairāku īpašnieku īpašumiem. Tam piekrīt arī Zemkopības ministrijā, tomēr atzīst, ka viss, kā vienmēr, atduras pret finansējumu.

“Tās ir milzīgas investīcijas, kas ir jāiegulda zemē, lai šo zemi varētu apstrādāt un uzturēt labā lauksaimniecības stāvoklī. Principā, tās investīcijas ir ļoti lielas. Mēs no savas puses, ko ieguldām, tas ir ļoti mazs, mazs atbalsta apjoms, ko mēs varam iedot,” norāda Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktores Liene Jansone.

Tāpat arī par valsts meliorāciju sistēmu nodrošināšanu atbildīgie – Zemkopības ministrijas Nekustamo īpašumu (ZMNĪ) pārstāvji argumentē, ka pat ideālā kārtībā esošas meliorāciju sistēmas nebūtu tikušas galā ar tāda apjoma lietavām, kādas piedzīvotas pēdējo divu mēnešu laikā.

“Tas, kas šogad notika augustā, tas ūdens apjoms, kas nonāca uz augsnes, to neviena sistēma nevar paņemt pretī. To pierādīja tas, ka meliorāciju sistēmu dēļ ne tikai lauksainiecības applūda, bet arī ceļi un tilti un tā tālāk, kur pat lielās caurtekas aizgāja ciet,” teic ZMNĪ valdes priekšsēdētājs Roberts Dilba.

Lai gan privāto īpašumu un koplietošanas sistēmu īpašniekiem ir iespēja pieteikties Eiropas finansējumam meliorāciju atjaunošanai, tās aizvien paliek, kādas bijušas vairāku iemeslu dēļ. Piemēram, kā saimniecības ”Akmentiņi” gadījumā, ne visi vienmēr tiek atbalstīti. Tā pat arī finansējumu nekad nepiešķir pilnā apjomā un pat ja privātpersonai jāiegulda tikai 10% no kopējās summas, daudziem tas ir pārāk dārgi. Un visbeidzot, meliorācijas sistēmas regulāru kopšanu, kas jau atkal prasa pastāvīgas investīcijas.

TOP komentāri

  • Dainis Bergmanis
    +11 +11 0

    Dainis Bergmanis

    Ak ,kas par atklājumu ! tikai ,,sliktajā'' padomijā melorācija skaitījās kā tautsaimniecības prioritāte ,tagad ,,brīvajā Latvijā ''kam tādas padomju paliekas?
  • Jolanta Rigerte
    +11 +11 0

    Jolanta Rigerte

    Tā arī ir,atceros ,kad vecaistěvs bija dzīvs,viņš bija strādăjis uz meliorăcijām un daudz par to tika runāts,tagad jau gadus vsm 20,nekas nav dzirděts! Gudrajăm galvăm ar tik ka tik piestumt sev kabatas,nekas cits gadus 20-neinteresě!Vietā teiciend ko sěsi ,to -pļausi!Dīkdieņi...
  • lauķis
    +9 +9 0

    lauķis

    Nu ja,Rīgā jums ideāli strādā jaunā melorācija,tik tiešām gudras galvas.......ejat jūs uz turieni kur kungi kājām staigā...................:))

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 3

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl