2 komentāri

Trīs klīniskās universitātes slimnīcas pieprasa vairāk nekā 18 miljonus eiro, lai varētu segt tām uzkrājušos parādus, zaudējumus un tehnikas amortizācijas izdevumus. Saeimas komisija un ministrija nepieciešamos līdzekļus lūgs valdībai. 

Šoruden slimnīcām kvotas vel nav beigušās, bet ir uzkrājušies parādi. Vislielākie tie ir universitātes slimnīcām.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Vissmagākajā situācijā esot Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca. Tās tā saucamais pašu negatīvais kapitāls ir 11,8 miljoni eiro. Kā skaidro slimnīcas vadība, naudas iztrūkums uzkrājies vairāku gadu garumā sliktas saimniekošanas dēļ. Vecie parādi neļaujot slimnīcai attīstīties.

“Vienreizēji situācijas stabilizēšanai paredzētie līdzekļi risina šo situāciju, lai šos kavētos maksājumus nodzēstu, kaut vai tik tālu, kas ir uzkrājušies visu šo gadu garumā dažādu iemeslu dēļ, tai skaitā neefektīvas saimniekošanas dēļ. Bet tā ir pagātne,” teic Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole.

Savukārt Paula Stradiņa klīniskā slimnīca šogad pieprasa 5,4 miljonus eiro. Tādi ir šogad prognozētie zaudējumi, kas galvenokārt radās tāpēc, ka valsts par pacientiem maksā par maz. Vienas no nerentablākajām esot sarežģītas kardioloģiskas operācijas.

“Galvenā pozīcija ir tas, ka apmaksa nav atbilstoši izmaksām. Ministrija to arī zina. It sevišķi, ja mēs runājam par ļoti smagiem pacientiem. Jo mums var būt pacients, par kuru maksā 400 eiro, un viņš izmaksā 5000,” norāda Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga.

Bērnu klīniskas universitātes slimnīcas galvenais zaudējums ir kadru aiziešana. Piemēram, medmāsu trūkuma dēļ jau tiek atliktas operācijas. Bet speciālistu trūkums veido pacientu rindas. Slimnīca pieprasa 1,5 miljonu eiro medmāsu un speciālistu algu paaugstināšanai jau šogad, kā arī tehnikas amortizācijas uzkrājuma veidošanai.

“Ja viena aparāta dzīvildze ir paredzama 10 gadu. Tas nozīmē, kad labs saimnieks droši vien katru gadu atliks 1/10 daļu, lai pēc 10 gadiem viņš nepaliktu pie sasistas siles. Šobrīd mēs to nevaram izdarīt, jo mēs nespējam atlikt aparātam pēc 10 gadiem, ja mums ir krīze ar darbinieku noturēšanu un viņu atalgojumu,” saka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kā arī Veselības ministrija vērsīsies valdībā ar lūgumu vēl šogad atrast lielajām klīniskajām universitātes slimnīcām nepieciešamos kopumā vairāk nekā 18 miljonus eiro. Tas ļautu slimnīcām daļu no pašu nopelnītas naudas novirzīt algu palielināšanai.

Kā norāda ministrija, nākamgad atalgojuma jautājuma risināšanai paredzēti aptuveni 85 miljoni eiro.

TOP komentāri

  • Guntis Dubults
  • Jana Šteimane
    +1 +1 0

    Jana Šteimane

    Varbūt lielajām slimnīcām vajag nodrošināties ar labiem ekonomistiem, kuri sameklēs kurā bedrē tā nauda sabirusi!

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl