Līdzšinējo 10 noglabājamo atkritumu poligonu vietā būs pieci

2 komentāri

Sperts plats solis, lai Latvijā samazinātu poligonos noglabājamo atkritumu apjomu, bet tā vietā lielu akcentu liktu uz šķirošanu un sašķirotā materiāla pārstrādi. Valdība ceturtdien atbalstījusi atkritumu apsaimniekošanas jauno plānu. Pašvaldību savienība gan bažījas, ka daļai iedzīvotāju tas vienalga varot nest lielākus rēķinus par atkritumu izvešanu.

Šobrīd 60% nešķirotos sadzīves atkritumus aprok poligonos. Līdz 2035. gadam apjoms jāsamazina par 50%. Tamdēļ valdība ceturtdien lēmusi noglabājamo atkritumu poligonu skaitu no 10 samazināt uz 5. Pārējie pieci varēs specializēties uz šķirošanu, pāršķirošanu un iegūtā materiāla pārvēršanu kādā resursā, piemēram, kurināmajā materiālā. Atkritumu masu samazinās arī iepakojuma depozītsistēma, prasība no 2023. gada šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus, bet no 2025. gada jāšķiro tekstilmateriāli.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) norāda: “Aprites ekonomikas princips ietver to, ka mēs uz atkritumiem vairs neskatāmies kā uz atkritumiem, bet raugāmies kā uz resursu, no kā mēs varam izveidot jaunus produktus. Šāds process ļaus attīstīt jaunas nozares Latvijā, ļaus piesaistīt Eiropas Savienības fondu un privātos līdzekļus, lai radītu jaunas darba vietas.”

Latvijas Pašvaldību savienībā gan uzskata, – viss tik gludi uzreiz nebūšot.

Latvijas Pašvaldību savienības Padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe skaidro: “Mums jau arī plastmasa un cits iepakojums tikai daļa tiek pārstrādāta, jo to daļu nav kur likt. Ja būs, kur visus atkritumus likt, tad, protams, cena necelsies. Bet, kamēr mums ir tikai jāizpilda normas, nedabūjot atpakaļ ienākumus, tikmēr tas ir uz iedzīvotāju pleciem.”

Viens no retajiem, labajiem piemēriem esot Jelgavas pilsētas siltumapgādes uzņēmums “Fortum”. Tas iecerējis ražot siltumu ar kurināmo materiālu, kas radīts no atkritumiem. Tas iedzīvotājiem nedaudz samazinās siltuma rēķinus. Šādu kurināmo rada turpat Jelgavas pievārtē, Zemgalē vienīgajā atkritumu poligonā ”Brakšķi”. Turklāt pēc visu Zemgales pašvaldību kolektīvā spiediena izdevies panākt, ka Brakšķos arī turpmāk varēs noglabāt atkritumus, un tas tad arī būs viens no pieciem atkritumu apsaimniekošanas reģioniem. Sākotnēji ministrija paredzēja nešķiroto sadzīves atkritumu aprakšanu Brakšķos pārtraukt, lai tad savākto masu no visas Zemgales vestu un Getliņiem. Pašvaldības iepriekš pauda bažas, ka kilometrāžas dēļ vadāšana radītu papildu izmaksas.

Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) norāda: “Esam veikuši diezgan lielu darbu, lai mēs varētu Zemgalē saglabāt “Brakšķus”. Tas ir svarīgi gan mūsu iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, lai nodrošinātu maksimāli zemāku tarifu apsaimniekošanā, šķirošanā un noglabāšanā.”

Piecos atkritumu apsaimniekošanas poligonos būs vajadzīgas investīcijas, lai izveidotu bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes tehnoloģiju. Vajadzēs arī iepirkt papildu atkritumu izvešanas automašīnas. Latvijas Pašvaldību savienībai bažas par ietekmi uz tarifiem.

“Šis atkritumu plāns pasaka, ka tikai piecās vietās, pluss Rīgā, tātad sešās vietās būs bioloģiski noārdāmo atkritumu glabāšana, un tas viennozīmīgi palielinās maksu atkritumu radītājiem, tas ir, iedzīvotājiem. Pluss vēl bioloģiski noārdāmie, kas ir smagā frakcija, būs jāvadā tālāk. Jāvadā atsevišķi,” saka Sproģe.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs norāda: “Es tam nevarētu piekrist, jo bioloģiski noārdāmo atkritumu izvešana būs lētāka nekā sadzīves atkritumu izvešana.”

Turklāt nešķirotajiem sadzīves atkritumiem arī dabas resursu nodoklis kāps. Vienlaikus par vidi atbildīgajā ministrijā akcentē, – drīz jaunas prasības sagaida iepakojuma ražotājus, lai iepakojums būtu vairāk videi draudzīgs.