Līdz ar karti jāmaina arī jauno novadu ceļazīmes un ģerboņi

4 komentāri

Novadu reforma mainīs ne tikai Latvijas karti, bet arī ceļazīmes, pašvaldības iestāžu plāksnes un veidlapas un daudz ko citu ar, iespējams, sentimentālu vērtību iedzīvotāju acīs, piemēram, novadu karogus un ģerboņus, kas maksās ne mazumu naudas un prasīs arī laiku, vēsta TV3 Ziņas.

Veidojot vietvaru stāstus un apbraukājot visu Latviju, pamanījām, cik daudz ir tādu ceļazīmju, kuras pēc reformas vairs nebūs derīgas, jo tādu novadu vairs vienkārši nebūs.

Nebūs arī novada domes, kuras šobrīd vēl rotā uzraksti. Un tā ir tikai redzamā daļa. Paliek vēl veidlapas un vizītkartes, logo uz suvenīriem, arī pilsētu svētku noformējums.

Lūk,kā piemēram, esam Garkalnē. Novads, kuru pievieno, nevis kuram pievienojas, kas nozīmē – līdz ar novada statusu jāzaudē arī ar to saistītā simbolika. Lūk, piemēram, novada domes ēku rotājošais ģerbonis, tas pats uz karoga. Nu tie būs jānoņem.

Lai izdevumi negultos uz pašvaldību pleciem vien, valsts iezīmējusi turpat septiņus miljonus eiro dažādu izdevumu segšanai, kas saistīti ar reformu. Kādu tieši izdevumu – tas paliek pašvaldību ziņā. Naudu sadalīs starp 28 jaunajām vietvarām. Princips – līdzīgi kā ģimenes valsts pabalsts – jo vairāk bērnu, jo tas lielāks.

Tā, piemēram, kur kopā likti divi novadi, atbalsts ir 131 000 eiro, kur, piemēram, astoņi – pat vairāk nekā pusmiljons eiro 527 000 eiro.

Drīkst drukāt jaunus karogus, mainīt ceļazīmes vai, galu galā, izmaksāt kompensācijas atlaistajiem darbiniekiem.

Cits jautājums – ko darīt ar domes ēkām, ja pēc apvienošanas kāda no tām paliek tukša.

“Pašvaldība var izdomāt pati un darbu organizēt kā ērtāk. Nav vienots uzstādījums – kur jāpārceļas darbiniekiem un kur darba vieta. Ja ēkas paliek brīvas, esam piedāvājuši aizdevuma programmu šos objektu pārveidot un pielāgot citai funkcijai. Tās parasti ir labā stāvoklī un var izmantot. Tur, kur pašvaldībā esošā ēka nav pietiekami liela, var jau arī būt situācija, ka daļa no pakalpojumiem tiek sniegta nevis centrālajā vietā, bet vairākās. Rīgas dome arī nav vienā ēkā,” norāda VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.

Lēmumu pieņems jaunais sasaukums. Tiesa, skices top jau patlaban, apvienojamo novadu priekšsēžiem satiekoties finanšu komisijās, lai uz 1. jūliju, kad jaunie deputāti sanāk uz pirmo sēdi, struktūra jau ir gatava.

Deputātiem būs jālemj arī par novadu galveno lepnumu – atpazīstamības zīmi, kā jaunais novads sevi pieteiks uz Latvijas kartes.

Heraldikas komisijas priekšēdētāja vietniece Ramona Umblija

“Jaunajai novada domei jāpieņem lēmums. Vai saglabās tā novada ģērboni, kur nosaukums saglabājas, vai veidos jaunu. Ja apvieno trīs, četrus vai pat septiņus novadus, nekādā gadījumā nevar taisīt vienu no septiņiem, saliekot kopā. Jāveido jauns ģerbonis.”

Pa ģerbonim šobrīd ir visiem 110 novadiem un deviņām pilsētām.

Lai arī nebūt ne tik seni – vairums ģerboņu tapuši vien pirms deviņiem līdz desmit gadiem, tie jau bija iemīļoti un daudz izmantoti. Pat uz ceļazīmēm, par ko īpaši priecājas Heraldikas komisija, jo tikai lietoti šie simboli ir dzīvi.

Katrā ziņā jaunie novadi nevarēs no viena paņemt gulbīti, no otra zobenu, vēl cita – ozolzīli, un visu salikt kopā kā jaunu ģerboni. Vislabāk, ja deputāti apvaicājas iedzīvotājiem, kas, viņuprāt, ir jaunā novada lepnums. Pēc tam darbs māksliniekiem un Heraldikas komisijai.

Savukārt tos, kuri statusu zaudēs, no vēstures neizdzēsīs – tie apkopoti katalogā. Un vismaz pagaidām par tiem vēl var papriecāties arī Vecrīgā uz ēkas fasādes.

Galvenā atslēga – ģerboņi ir dzīvi tikai tik ilgi, kamēr ir tautas iemīļoti.

“Karogu lieto, kad ir svētki. Karogs rada svētku noskaņu. Un, ja karogs plīvo ar ģērboni, svētku noskaņa kopā ar to savu piederību konkrētai vietai parādās… emocionālo pieskaņu dod. Mēs centīsimies palīdzēt, lai izdodas nonākt pie zīmes, ko grib lietot un ar kuru grib lepoties. Tas ir ļoti svarīgi,” skaidro Heraldikas komisijas priekšēdētāja vietniece.

4 komentāri