Līdz 2021. gadam sola aizvērt visus bērnunamus Latvijā

4 komentāri
Līdz 2021. gadam sola aizvērt visus bērnunamus Latvijā
Foto: LETA

Pēc trīs gadiem durvis varētu slēgt pēdējais bērnunams Latvijā. To, pieņemot jaunus audžuģimeņu atbalsta noteikumus, cer panākt Labklājības ministrija. Bezpersonisko iestādes vidi paredzēts pakāpeniski aizstāt ar audzināšanu ģimenē. Tās visa veida palīdzību varēs saņemt no īpašiem atbalsta centriem, kas tiks veidoti no jauna.

Starptautiskos pētījumos pierādīts, ka bērnu ievietošana tādās aprūpes institūcijās kā bērnunami kavē viņu attīstību, jo šādas iestādes nespēj sagādāt tādus pašus apstākļus kā ģimene. Tomēr no bērnu atņemšanas bioloģiskajiem vecākiem ne vienmēr var izvairīties. Risinājumu Labklājības ministrija tagad saskata audžuģimenēs. Ar šodien pieņemtiem Ministru kabineta noteikumiem tā cer panākt, ka līdz 2021. gadam bērnu namu Latvijā vairs nav.

“Vairāk nekā 200 000 ģimenes ir domājušas par to, kā palīdzēt tādam bērnam. Un pirmā saskare ar pašvaldību vai ar valsts institūciju, kas ir bijusi pirms šo noteikumu pieņemšanas, 99% gadījumu šo vēlmi nogandē pilnībā,” saka labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Jaunā kārtība, kas stāsies spēkā no jūlija, to novērsīšot. Papildu līdzšinējām audžuģimenēm paredzēts ieviest divu veidu specializētās audžuģimenes, kuras pildīs līdzšinējās bērnunamu funkcijas.

Pirmais veids ir krīzes audžuģimenes, kuras gatavas jebkurā diennakts laikā uzņemt no bioloģiskās ģimenes izņemtus bērnus. Šādās ģimenēs bērns varētu uzturēties mēnesi, līdz tiek atrisināts jautājums par viņa tālāko nākotni – atdošanu vecākiem, pastāvīgai audžuģimenei vai adopcijai. Savukārt otrais veids ir specializētās audžuģimenes, kurās dzīvo bērni ar smagu invaliditāti, kuriem nepieciešama īpaša kopšana. Specializētās ģimenes atlīdzībā no valsts budžeta varētu saņemt līdz pat 860 eiro.

“Bieži sabiedrībā valda uzskata, ka pieņemt svešu bērnu ģimenē ir vienkārši. Tā nav. Šiem cilvēkiem ir ļoti nepieciešams morālais un materiālais atbalsts, lai viņi spētu nesadegt,” norāda Latvijas Audžuģimeņu biedrības vadītāja Ilze Golvere.

Tāpat paredzēts izveidot Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centrus, kas mācīs gan specializētos, gan parastos audžuvecākus, izvērtēs viņu gatavību uzņemt bērnus un sniegs psiholoģisko atbalstu un citas konsultācijas. Paredzēts, ka šos centrus veidos nevalstiskās organizācijas, nevis pašvaldības. Vienu šādu atbalsta centru kopš šā gada sākuma jau izveidojusi atbalsta programma Plecs.

“Uz mūsu organizētajiem pasākumiem brauc ģimenes no Dagdas, brauc ģimenes no Kuldīgas tikai, lai būtu klāt mūsu sarunu vakaros un speciālistu konsultācijās, līdz ar to mūsu prakse pierāda šo atbalsta centru nepieciešamību pēc būtības,” teic atbalsts programmas “Plecs” vadošā eksperte Līga Tetere.

Paredzēts, ka līdz gada beigām varētu tikt izveidoti seši šādi atbalsta centri un 90 specializētās audžuģimenes – 72 krīzes un un 18 īpašās aprūpes.
4 komentāri