Levits Vestfālenes miera balvas pasniegšanā aicina rast galīgo skaidrību par Rietumbalkānu nākotni Eiropā

10 komentāri
Levits Vestfālenes miera balvas pasniegšanā aicina rast galīgo skaidrību par Rietumbalkānu nākotni Eiropā
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Piedaloties Vestfālenes miera balvas pasniegšanas ceremonijā, Latvijas Valsts prezidents Egils Levits sestdien Vācijas pilsētā Minsterē aicināja rast galīgo skaidrību par Rietumbalkānu nākotni Eiropā, informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Levits tika aicināts sacīt cildinājuma runu jeb tā saukto “Laudatio” uzrunu balvas laureātiem – bijušajam Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram un Ziemeļmaķedonijas prezidentam Zoranam Zaevam par ieguldījumu 2018.gada 12.jūnija Prespas līguma noslēgšanā, ar kuru tika izbeigtas ieilgušās pretišķības starp kaimiņvalstīm Grieķiju un Ziemeļmaķedoniju.

Levits atgādināja, ka pretišķību centrā bija Ziemeļmaķedonijas nosaukums, un strīda saknes sniedzās reģiona vēsturē un tajā dzīvojošo tautu identitātē. Prespas līgums strīdu pacēla citā līmenī, uz atšķirīgajiem uzskatiem par valsts nosaukumu un tās vēsturi paraugoties no jauna skatupunkta, kas tagad ļauj draudzīgi sadzīvot Grieķijas un Ziemeļmaķedonijas tautām, uzsvēra prezidents, piebilstot, ka līgums sagatavoja Ziemeļmaķedonijas iestāšanās ceļu NATO un perspektīvā – arī Eiropas Savienībā (ES).

Prezidents sacīja, ka līgumam ir arī pozitīva ietekme uz visām Eiropas nācijām, tajā skaitā uz Latviju, jo ar to apsīka mokoši garo pretišķību avots, kas urdzēja divu kontinenta valstu attiecībās, negatīvi ietekmējot reģiona politisko un ekonomisko situāciju, kā arī drošību.

“Pēc Ziemeļmaķedonijas iestāšanās NATO tagad ir pienācis laiks ielikt savā vietā pēdējo puzles daļiņu, proti, rast galīgo skaidrību par Rietumbalkānu nākotni Eiropā. Šis uzdevums būs ES ticamības pārbaude,” teica Levits.

Viņš savā runā arī mudināja vienmēr apzināties, ka mūsu pašu pasaules redzējums, kas veidojies vēstures un tagadnes ietekmē, var atšķirties no mūsu kaimiņu redzējuma. Tas attiecas gan uz atsevišķu cilvēku, gan uz veselām nācijām.

“Ikviens cilvēks savas izcelsmes, audzināšanas un pieredzes dēļ piedzīvo pasauli citādā veidā. Tā kļūst redzama ikviena cilvēka unikalitāte. Bet arī nāciju vēsturiskā pieredze atšķiras. Piemēram, mums, latviešiem, ir citāds vēsturisko notikumu un attīstību redzējums nekā (..) vāciešiem,” sacīja amatpersona.

10 komentāri