Levits norāda uz nepieciešamību pārtraukt nepamatotu krievu valodas zināšanu pieprasīšanu darba tirgū

427 komentāri
Levits norāda uz nepieciešamību pārtraukt nepamatotu krievu valodas zināšanu pieprasīšanu darba tirgū
KASPARS KRAFTS, F64

Vēl joprojām, 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas, krievu valodas zināšanas tiek nepamatoti pieprasītas darba tirgū, konferencē “Valoda – tas ir darbības vārds. Valsts valoda 21.gadsimta Latvijai” uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits, norādot, ka šī problēma ir jāatrisina valstij un tā nedrīkst būt gļēva.

Levits vērsa uzmanību uz Satversmes tiesas atzinumu, ka jebkurai personai, kura dzīvo Latvijā, ir jāzina latviešu valoda, un ikvienam ir jāspēj tā brīvi lietot. Valsts pirmā persona uzsvēra, ka valsts valoda ir kopīga visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības.

“Lai demokrātiski pieņemtu lēmumus un sadarbotos, ir vajadzīga kopīga valoda. Tā ir valsts valodas jēga – pamats saliedētai sabiedrībai. Tāpēc, kā teikts Satversmes tiesas spriedumā, valsts valodas lietošanas sašaurinājums ir uzskatāms arī par demokrātiskās iekārtas apdraudējumu,” uzsvēra Levits.

Viņš atzīmēja, ka krievu valoda Latvijā ir tāda pati svešvaloda kā jebkura cita un to leģitīmi var pieprasīt zināt tikai tad, ja darbs ir saistīts ar ārzemēm, kur šī valodas prasme ir nepieciešama.

Tāpat valsts prezidents pievērsās angļu valodai, kas Latvijas skolās ir pirmā svešvaloda. Viņš pauda uzskatu, ka kā otrā svešvaloda Latvijas skolās ir jāapgūst kāda no oficiālajām Eiropas Savienības (ES) valodām, it sevišķi kāda no lielajām valodām – vācu, franču, spāņu.

“Mēs vēsturiski un ģeopolitiski piederam Eiropas kultūrtelpai, tādēļ Eiropas valodu zināšanas ļautu mums pilnvērtīgāk tajā līdzdarboties. Es aicinu Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) izstrādāt pasākumu plānu, kā to nodrošināt. Esmu par to jau oficiālai sazinājies ar IZM, un mēs šajā jautājumā atrodamies dialogā,” sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzsvēra, ka ir jānostiprina latviešu valodas kā valsts valodas statuss un prestižs. Levits norādīja, ka par publiskiem tematiem publiskā diskusijā ir jāsazinās visiem kopējā valodā, nevis katram savā valodā, un tā ir valsts valoda, kas ir pieejama visiem pilsoņiem, visiem iedzīvotājiem.

Levits norādīja, ka jauniešu sarunvidē latviešu un angļu valoda tiek “putrotas nebaudāmā jūklī” un tas atstāj degradējošu iespaidu uz latviešu valodas struktūru. Prezidenta ieskatā, liela atbildība šajā jautājumā ir ģimenei un skolai, un, iespējams, jādomā par mērķtiecīgām kampaņām. Tāpat ir jādomā par valodas attīstību, lai tā spētu precīzi aprakstīt īstenību, reālijas, kas ir aktuālas jauniešiem, lai valoda “sekotu” jauniešiem tur, kur viņi ir, tostarp virtuālajā telpā.

Valsts pirmā persona akcentēja, ka būtu jāuzstāda ilgtermiņa mērķis panākt, ka latviešu valodā digitālajā vidē būtu pieejamas tikpat plašas iespējas kā lielajās valodās. Tas nepieciešams, lai neveidotos digitālā plaisa, lai pastāvētu valodu digitālā līdztiesība. Prezidents atzīmēja, ka tā nav tikai Latvijas problēma. Tā ir daudzu ES valstu vai mazāku valodu problēma. Šajā jautājumā Levits saskata kopdarbu ar citām ES valstīm, piemēram, Eiropas Parlaments (EP) jau vairākkārt ir vērsis uzmanību šim aspektam.

Prezidents uzsvēra, ka latviešu valoda nav plakana. Viņa ieskatā, latvietības daudzveidību sekmē valodas izloksnes un dialekti. Levits norādīja, ka valsts valodas daudzkrāsainību bagātina latgaliešu valoda. Pēc Valsts prezidenta paustā, šai daudzveidības veicināšanai jābūt svarīgai valsts valodas politikas sastāvdaļai.

“15.oktobrim būtu jākļūst par dienu, kad visās Latvijas skolās un novados veidojas savas īpašās valsts valodas izzināšanas un svinēšanas tradīcijas. 15.oktobrim ir jāatgādina par mūsu kopējo atbildību pret latviešu valodu kā mūsu vienīgo valsts valodu, par tās kopšanu, lietošanu un attīstību,” uzsvēra Valsts prezidents.

LETA jau rakstīja, ka šodien Rīgas pilī notika konference “Valoda – tas ir darbības vārds. Valsts valoda 21.gadsimta Latvijai”, pulcējot politikas veidotājus, mācībspēkus un ekspertus diskusijām par modernu, vienotu un rezultātos balstītu valsts valodas politiku.

Jau vēstīts, ka pēc Levita rosinājuma un saskaņā ar Saeimas 16.jūnija lēmumu 15.oktobris ir noteikts par Valsts valodas dienu. Valsts prezidents aicina Valsts valodas dienu veidot kā pozitīvu diskusiju platformu, kurā uzsvērt latviešu valodas nozīmi Latvijas valstiskuma identitātes un saliedētas sabiedrības veidošanā un atgādināt mūsu kopējo atbildību par latviešu valodas kopšanu, lietošanu un attīstību.

427 komentāri