Levits: Latvijas uzņēmumiem jāpaaugstina darbinieku kvalifikāciju, lai celtu darba ražīgumu un izredzes konkurencē

16 komentāri
Levits: Latvijas uzņēmumiem jāpaaugstina darbinieku kvalifikāciju, lai celtu darba ražīgumu un izredzes konkurencē
VALSTS PREZIDENTA KANCELEJA

Pēdējos gados visā pasaulē turpina pieaugt tehnoloģiju attīstības tempi, tāpēc Latvijas uzņēmumiem jāpaaugstina savu darbinieku kvalifikācija, lai kāpinātu darba ražīgumu un paaugstinātu izredzes konkurences cīņā, 17. februārī, atklājot starptautisku tiešsaistes konferenci “Nākotnes darbs Latvijā”, teica Valsts prezidents Egils Levits.

Valsts prezidents, uzrunājot konferences dalībniekus, uzsvēra, ka Latvijas uzņēmumiem aktīvi jāpiedāvā praktisko iemaņu apguve darba vidē un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas saviem darbiniekiem, it īpaši sākotnējā posmā pēc pandēmijas pārvarēšanas.

Lasi vēl par nodarbinātības tēmu: Eksperts: Latvijā atalgojuma atšķirība starp sievietēm un vīriešiem ir izteiktāka problēma nekā citās ES valstīs noņemt

Vienlaikus Levits uzsvēra, ka arī valdībai ir jābūt aktīvākai un par politisko prioritāti jāizvirza ieguldījumi iedzīvotāju pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas programmās, kas papildinātu profesionālās izglītības un mācību sistēmas piedāvāto.

Valsts prezidents Egils Levits

“Lai mūsu tautsaimniecību padarītu videi draudzīgāku un digitālāku, ir jāveic apjomīgi ieguldījumi kvalifikācijas programmās. Eiropas Savienība (ES) skaidri apzinās šāda soļa nopietnību – arī Latvijai ir jāsaprot, cik tas ir būtiski. Valsts pārvaldei ir jāmeklē veidi, kā valsts mērogā sistemātiski nodrošināt trūkstošo iemaņu noteikšanu, lai mērķtiecīgi sagatavotu attiecīgi kvalificētus speciālistus. Raugoties nākotnē, vispirms jāsāk ar profilaktiskiem pasākumiem tiem, kuru profesijas varētu tikt apdraudētas vai pat izzust jaunu tehnoloģiju un automatizācijas rezultātā.”

Valsts prezidents uzrunā akcentēja, ka digitalizācija maina un mainīs ne tikai darba nosacījumus, bet arī attiecības un saskarsmi starp valsti un pakalpojumu sniedzējiem, no vienas puses, un klientiem, pilsoņiem – no otras puses. Šeit jāņem vērā, ka šīs saskarsmes pārnešana no reālās, cilvēciskās uz automatizēto, digitalizēto vidi ir jāveido tā, ka tas nemazina klientu līdzšinējās tiesības un iespējas. Nekādā gadījumā digitalizācija nedrīkst radīt jaunu plaisu sabiedrībā – digitālo plaisu.

Valsts prezidents arī uzsvēra, ka, aizsākoties digitālajam laikmetam, jāpanāk, ka pilsoņiem ir pietiekamas digitālās pamatzināšanas, lai varētu pilnībā izmantot digitālās ekonomikas iespējas un piedalīties tajā notiekošajos procesos. Eiropas digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss liecina, ka ES valstu starpā Latvijas iedzīvotāju digitālās pamatprasmes ir vienas no zemākajām. Tas ir jāmaina, jo mūsdienu problēmu, piemēram, pandēmijas, ienākumu nevienlīdzības, dezinformācijas – radītie draudi, kiberdrošības riski, kā arī vislielākā no šīm problēmām – klimata pārmaiņas – prasa spēju risināt ārkārtīgi sarežģītus uzdevumus.

Tāpat Valsts prezidents rosināja konferences dalībniekus domāt ne tikai par attālinātā darba sniegtajām priekšrocībām, bet arī risināt ar to saistītās problēmas.

Valsts prezidents Egils Levits

“Darbinieka aizsardzība nekādā ziņā nedrīkst mazināties. Darba attiecību tiesisko ietvaru veido darba tiesības. Taču tās savā saknē balstās uz šo klasisko darba modeli – klātienes pilna laika darbs pie viena darba devēja. Protams, pēdējos gados atbilstoši reālās situācijas maiņai ir notikusi zināma darba tiesību fleksibilizācija. Taču tās joprojām nepietiekami atspoguļo darbinieka situāciju attālinātā darba gadījumā. Darba tiesības aizsargā darbinieka veselību un nepieļauj viņa pārmērīgu ekspluatāciju. Pārejot no klasikā klātbūtnes darba uz attālināto darbu, darbinieka aizsardzība nedrīkst tikt mazināta. Tāpat attālinātam darbam jāpiemēro arī nodokļu likumdošana, ja darbinieks dzīvo vienā valstī, bet strādā citā. Patlaban šeit pastāv būtiski šķēršļi.”

Noslēgumā Valsts prezidents norādīja, ka, stratēģiski domājot par nodarbinātības nākotni, kvalifikācijas jautājumiem un prasmēm, valdībai, parlamentam un juristiem ar steigu jāķeras klāt pie attālinātā darba jautājumu adekvātas noregulēšanas likumdošanā, lai līdzšinējais darba attiecību tiesiskais ietvars neradītu liekus sarežģījumus, kas tikai bremzētu ekonomiku. Viņš aicināja tieši Latvijas juristus un likumdevēju kā vienai no pirmajām ES dalībvalstīm atrast šiem jautājumiem piemērotu tiesisku risinājumu. Tas būtu labs un īstenojams izaicinājums, pauda Levits.

16 komentāri