Levits: Dziesmu un deju svētkus nedrīkst pārcelt; šogad tiem jāpieliek punkts

33 komentāri

Būs vai nebūs skolēnu dziesmu un deju svētki e-vidē vai pašvaldībās izkaisītos datumos laikā līdz 31. oktobrim, valdība lems nākamnedēļ, kamēr svētku organizatori 31. maijā uz sarunu kā šo svētku patronu aicināja Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai viņa nostājā ieklausītos valdība, vēsta TV3 Ziņas.

Vienalga kādā formātā – iepriekš nofilmēti priekšnesumi, publiski koncerti katrā pašvaldībā vai uzstāšanās tikai kolektīvam, taču Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus nedrīkst pārcelt vēl uz nākamo gadu, 31. maijā sacījis Valsts prezidents. Viņa kancelejā akcentē, – četrus gadus gatavoto repertuāru nevar vēl turpināt stiept uz priekšu.

Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte

“Tam ir jāpieliek punkts šogad, jāpasaka paldies bērniem, jauniešiem, kolektīva vadītājiem. Svētkiem ir jānotiek šogad, un tos nedrīkst pārcelt uz nākamo gadu.”

Prezidents gan nav pārliecināts, vai šos e-svētkus/hibrīdmodeli vajadzētu saukt par XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Drīzāk – vienkārši sadziedāšanās un sadejošanās pasākumi ar dziesmu un deju svētku repertuāru.

“Īstie 12. svētki notiek 2025. gadā vai arī šos svētkus saucam par 12. svētkiem, bet tādā gadījumā nosaucam tos pareizā vārdā – šī ir liela atkāpe no tradīcijas. Tradīcija pa īstam turpinās 2025. gadā,” teica Valsts prezidenta padomniece Sarmīte Ēlerte.

Dziesmu un deju svētku organizatori gan neredz problēmu ar definējumu, jo skolēni ir pielāgojušies tehnoloģiskajām īpatnībām.

“Tie e-vidē ir ne tikai mācījušies matemātiku, bet arī spēlēt kokli, veidojuši darbus. Daudzi pedagogi ir turpinājuši ar bērniem strādāt. Ir svarīgi šo procesu pabeigt. Daudziem no viņiem tie ir vienīgie dziesmu un deju svētki, kas piedalās. Mana iebilde būtu, ja to nonivilētu – nu, tā jau tikai sadziedāšanās un sadejošana. Nē, tie ir šā brīža dziesmu un deju svētki,” tā deju lieluzveduma “Svinēt Sauli” režisors Reinis Suhanovs.

Premjers vienalga neatbalsta ne virtuālās vides priekšnesumus, ne hibrīdmodeli, jo tie neesot uzskatāmi par īstiem dziesmu un deju svētkiem tradicionālajā izpratnē. Šāda pozīcija arī vairākām pašvaldībām, tostarp Rīgai, kas atteikušās no dalības.

“Ja rezervētais finansējums netiktu izmantots pilnībā, tad atlikušais finansējums attiecīgi atgrieztos valsts budžetā. Valdība tad meklēs veidu, kā vislabāk šos līdzekļus izmantot. Viens no variantiem – mazināt valsts budžeta deficītu, ārējo parādu. Otrs variants – meklēt citu vienreizēju ieguldījumu, par kuru varētu vienoties. Par to vēl nav runāts,” teica premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Tā kā epidemioloģiskās drošības dēļ nepieciešama visaptveroša diskusija valdībā, bet veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) ir prombūtnē, tad gala lēmumu par dziesmu un deju svētkiem valdība pārcēlusi no 1. jūnija uz nākamo nedēļu.
33 komentāri