LBAS: Vējoņa lēmumā nodot otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Darba likumā vērojama piesardzīga attieksme

0 Komentāru
LBAS: Vējoņa lēmumā nodot otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Darba likumā vērojama piesardzīga attieksme
EDIJS PĀLENS, LETA

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Darba likumā ir saistīts ar prezidenta piesardzīgu attieksmi jautājumos, kas raisa nopietnas diskusijas, sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadītājs Egils Baldzēns.

Baldzēns atgādināja, ka grozījumi Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu, raisījuši nopietnas diskusijas gan parlamentā, gan valstī kopumā.

LBAS vadītājs uzsvēra, ka priekšlikumu sociālie partneri neapšaubāmi virza uz priekšu “kā progresīvu risinājumu”. “Starptautiskās darba organizācijas konvencijas un rekomendācijas ir mūsu pusē, un Latvija tās ir ratificējusi. Visiem tiem, kas iebilst pret šīm konvencijām, vajadzētu pieprasīt parlamentam tās denonsēt un taisīt publisku skandālu starptautiskā mērogā,” piebilda Baldzēns.

Viņš sacīja, ka priekšlikuma oponentu rindās ir dažādi viedokļi, tostarp tiesībsargs Juris Jansons uzsvēris, ka Latvijā noteiktās minimālās algas kontekstā piemaksa par virsstundām 100% apmērā šobrīd joprojām saglabā taisnīgu līdzsvaru darba tiesisko attiecību ietvaros.

Tomēr Baldzēns šim apgalvojumam nepiekrīt, jo, viņaprāt, virsstundu apmaksa Latvijā būtu jāvērtē nevis procentuālā, bet gan eiro izteiksmē. Latvijā pat ar 100% piemaksu par virsstundām darbinieki saņem krietni mazāk nekā citur Eiropā. Piemēram, par vienu virsstundu Vācijā, kur piemaksa ir 50%, darbinieki saņem 3,8 reizes vairāk nekā Latvijā ar 100% piemaksu par virsstundām.

Baldzēns izteica kritiku arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikumam par virsstundu piemaksu 50% jeb samaksu 150% apmērā par pirmajām divām virsstundām dienā visās tautsaimniecības nozarēs, ne tikai atsevišķās. Baldzēns uzsvēra, ka šāds priekšlikums samazinās darbiniekiem reālo darba samaksu, un šī iemesla dēļ LBAS šādu ieceri nevar atbalstīt.

Baldzēns uzsvēra, ka Latvijā darbinieku samaksa ir nepiedodami zema, lai arodbiedrības piekāptos darba devējam jautājumos, kas skar darba samaksu kopumā. Cita lieta gan esot priekšlikumi, kuri nodrošina, ka darba samaksa pieaug kopumā, piebilda LBAS vadītājs.

Viņš uzskata, ka nepieciešams turpināt diskusijas šajā jautājumā, jo, viņaprāt, ģenerālvienošanās ir labs instruments strādājošo stāvokļa uzlabošanai. Līdzīga prakse tiekot pielietota daudzās citās augsti attīstītās valstīs, tostarp Somijā, Norvēģijā, Dānijā, Zviedrijā, Vācijā un citur.

Baldzēns sacīja, ka šajā jautājumā nesaskata pretrunu, jo darba devējiem tiek piedāvāts viens svarīgs princips, kas kopā ar minimālās algas pieaugumu, nāks par labu arī darba ņēmējiem.

LBAS vadītājs uzsvēra, ka visi pētījumi, ar kuriem viņam nācies saskarties, norādot uz to, ka nozarē pieaugot minimālajai algai, vispirms palielinās tuvākās darba samaksas apmērs, bet pēc gada esot vērojams arī citu darba samaksu pieaugums.

Baldzēns ir pārliecināts, ka priekšlikums par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu, nodrošina lielu valsts pamatbudžeta, pašvaldību budžeta un sociāla budžeta papildinājumu. Baldzēns atzina, ka šīs priekšlikums nenodrošinās tūlītēju ēnu ekonomikas izskaušanu visos uzņēmumos uzreiz, tomēr tas palīdzēšot pakāpeniski legalizēt darba samaksu Latvijā.

Tāpat LBAS vadītājs sacīja, ka piedāvātais risinājums ir labs, tomēr nav ideāls. “Ideāls tas būtu, ja pats Dievs, tas Kungs, strādātu pie ēnu ekonomikas apkarošanas. Bet mēs strādājam reālajā pasaulē, tāpēc domāju, ka priekšlikums ir ļoti normāls, jo no tā ir ieguvumi,” teica Baldzēns.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka neviens darbinieku nevar piespiest strādāt virsstundas ar 50% piemaksu, jo nepieciešama rakstiska vienošanās ar darba devēju.

Baldzēns pauda nostāju, ka šajā jautājumā panākts līdzsvars starp darba devēju un ņēmēju, un šis līdzsvars Latvijai nepieciešams, lai risinātu nozīmīgus jautājumus, tostarp palielinātu atalgojumu sociālajiem darbiniekiem un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Ja šis priekšlikums tiks svītrots, tiks nostiprināts ēnu sektors un atbalstīti cilvēki, kuri dažādu iemeslu dēļ nevēlas strādāt legāli.

Kā ziņots, Vējonis nodevis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Vējonis atzinīgi novērtē Latvijas Darba devēju konfederācijas, LBAS, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Ministru kabineta paveikto, lai mazinātu ēnu ekonomiku un plašāk iedzīvinātu Darba likumā paredzētās iespējas slēgt nozares ģenerālvienošanās.

Tomēr Saeimas pieņemtie grozījumi Darba likumā, pēc Vējoņa domām, vērtējami kā fragmentāri un nepietiekami izstrādāti. Mēģinot sekmēt vienas vai atsevišķu tautsaimniecības nozaru iznākšanu no ēnu ekonomikas, nav pietiekami izvērtēti riski saistībā ar šī regulējuma taisnīgu piemērošanu citās nozarēs, uzskata Vējonis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Saeima 1.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Darba likumā, kas paredz par virsstundu darbu maksāt 50%, ja tiek slēgta ģenerālvienošanās nozarē par atalgojumu.

Regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50% no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100% apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Atbilstoši Darba likumam nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apmērs ir vairāk nekā 50% no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.

Par jauno virsstundu apmaksas kārtību bija vienojušies arī sociālie partneri – darba devēju un darba ņēmēju pārstāvošās organizācijas.

0 Komentāru