Lauvas tiesu Eiropas naudas virzīs lielo slimnīcu stiprināšanai

1 komentārs

Latvija no vērienīgajiem jaunajiem Eiropas Savienības (ES) grantiem vairāk nekā 200 miljonu eiro paredzējusi veselības jomai. Izskan gan kritika, ka pārlieku lielu naudu iecerēts virzīt lielajām slimnīcām.

Patlaban Latvija cierē uz vairāk nekā pusotru miljardu eiro no Eiropas Atjaunošanas un noturības mehānisma. Latvija jau iesniegusi plānu Briselē, kā šo naudu piedāvā izlietot. Plānā veselības jomā paredzēti vairāk nekā 200 miljonu eiro, un par iecerētajiem tēriņiem nozare otrdien atskaitījās Saeimā.

Lauvas tiesa šīs summas iezīmēta, lai stiprinātu ārstniecības iestāžu noturību epidemioloģiskajās krīzēs un vienkārši celtu kapacitāti trijās lielajās Rīgas un septiņas reģionālajās slimnīcas.

Veselības ministrijas Investīciju un ES fondu uzraudzības departamenta direktore Agnese Tomsone norāda: “Šis atbalsta veids tika izvēlēts kā prioritārs, mācoties no Covid kļūdām, kad mums nācās aizslēgt ambulatoro sektoru tā iemesla dēļ, ka nav nodalītas plūsmas, nav pareizas epidemioloģiskās prasības. Līdz ar to tika liegts iedzīvotājiem saņemt ambulatoros pakalpojumus laikus.”

Savukārt Lielo slimnīcu asociācijas vadītājs Valsts Ābols pauda: “Šeit nav runas par pašmērķi veidot infrastruktūru. Mērķis ir nonākt pie aptverošākas, savienotākas un pieejamākas veselības sistēmas, kas rada labāku pacientu pieredzi un rezultātu.”

Komisijas sēdē gan izskanēja kritiski viedokļi – nevalstiskais sektors plāna izstrādē netiek pienācīgi iesaistīts. Nav skaidrības par to, uz kurieni ejam, kādi pakalpojumi kurās vietās nākotnē plānoti, kāpēc tik daudz naudas lielajām slimnīcām.

Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektore Ināra Pētersone teica: “Ir vajadzīgs stiprināt, jā, bet nevajag to sasaistīt ar pacienta interesēm un pakalpojumu pieejamību. Šī nav vieta, kur mums vajadzētu vienam otram stāstīt, vulgāri runājot, pasakas.”

Savukārt Saeimas deputāte Anda Čakša pauda: “No tā, ka lasām sarakstē… Nevalstiskās organizācijas vai pacientu biedrības nejūtas iesaistītas, ka arī viņiem būtu uzdoti jautājumi, kurās vietās būtu ērtāk saņemt pakalpojumus. Nav visiem pacientiem jābrauc uz Rīgu, tas nav pirmo dienu uz kartes.”

Tāpat plānotās investīcijas slimnīcu informācijas sistēmu salāgošanai, vides pieejamības uzlabošanai un citās jomās, taču šis viss pagaidām ir tikai ieceres. Par plānu turpinās diskusijas ar Eiropas Komisiju.